15.08.2012
Ir atkal augusts. Un atkal Varakļānus caurauž ziedi. Saldā smarža kņudina Varakļānu Lapsas degunu, tā lien ārā no migas un dodas uz savu pilsētu. Tavu skaistumu! Kur vien skaties, visapkārt ziedi. Nē, pietiek gulēt! Ir jāmostas!
Lai gan ir agrs rīts, skanīgās notiņas (Ērika Kanča, Sanda Ozoliņa, Māra Tumane, Airita Vintiša, Kristīne Strode) kopā ar Armīnu Apeinu, mūzikas skolas audzēkņiem un pedagogiem– vokālo ansambli, Sigitu Šusti, Robertu Šminiņu, Ingu Ivanovu, Gundaru Vīguli, Agnesi Solozemnieci, Olgu Gaili – modina varakļāniešus. Ir taču jāpaspēj aplūkot visi ziedu brīnumi, kuri pieteikti konkursam „Ziedi Varakļāniem…”
Un Lapsa dodas ceļā. Skat, skat – kultūras nama pagalmā pa nakti uzplaucis krāšņs „Paradīzes dārzs”, kurš pārsteidz ar savu daudzveidību. Redz, ka tomēr arī uz Zemes var būt Paradīze, tik jāmāk pašiem to radīt.
Bet kas tur spīd tai pļaviņā pie kultūras nama? Lapsa dodas tuvāk aplūkot. Tās tak kurpes! Laikam tās atstājuši pašdarbnieki, steigdamies uz kultūras namu, kurš ikvienu pilsētnieku un viesi aicina „Nāc pie manis šovakar, nāc pie manis rīt!”.
No iespaidiem Lapsai jau sāk reibt galva. Vajadzētu tā kā mazliet atpūsties. Re, pilsētas skvērā vilina „Ziedkrēsli”. Lapsa piesardzīgi apsēžas šai ziedu brīnumā un atpūtina nogurušās kājas. Bet cik tad ilgi sēdēsi? Vēl taču tik daudz ko redzēt!
No kurienes nāk tā dūcošā skaņa? Lapsa saspicē savas ausis un dodas skaņas virzienā. Ak vai, pašā pilsētas centrā uzradušies „Dzelošā zelta” pūžņi. Bet ko tur brīnīties – pilsēta pilna ar ziediem, tāpēc arī čaklie kukainīši dara savu darbiņu.
Un kas tas? Pie novada domes kaut kas čabinās. Tā tak mazā lapsiņa. Izlīdusi no savas migas, apsveicinās ar varakļāniešiem, pilsētas viesiem un aicina ikvienu „Atgriezties mājās” šai mūsu jaukajā pilsētiņā. Arī Varakļānu Lapsa apsveicinās ar savu radinieci un dodas tālāk.
Vai tu re, priekšā soliņi. Tādi pamatīgi un izgreznoti. Tos veido Starptautiskā tēlnieku simpozija mākslinieki no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Viņi Varakļānos ciemojas jau otro gadu. Lapsa pasēž uz katra soliņa, aprunājas ar māksliniekiem un iet tālāk.
Soļojot pa Pils ielu, ik pa brīdim uzvēdī ziedu smarža. Lapsa apstājas, sarauc mazo deguntiņu un ošņā. Jūtamas gladiolas, rozes, puķu zirnīši… Tik tiešām Varakļānos „Puķu vilnis ir klāt…”. Un tas atnesis sev līdzi „Orhideju laiku”. Tās saplaukušas lielākas un mazākas un jau pa gabalu aicina sevi apbrīnot. Viens ziediņš nokritis, Lapsa to piesprauž pie sava samtainā kažoka, iesēžas zirga pajūgā un brauc uz Varakļānu pili.
Cik patīkama sajūta traucoties pa senatnīgo aleju. Pag, kučier, piebremzē! Redz, kur mazie varakļānieši arī ceļo līdzi Lapsai un apskata konkursa darbus. Lapsa viņus sasēdina zirga pajūgā, bet pati soļo uz pili kājām. Lai jau bērni pavizinās!
Pamazām caur staltajām kastaņām iznirst Varakļānu pils. Lapsai ļoti patīk nodoties „Pastaigai dārzā”. Te var sastapt gan balto gulbi, gan skaisto galma dāmu un viņas kavalieri.
Pie pils grozās arī konkursa žūrija un kaut ko satraukti runā. Ieraudzījuši Lapsu, viņi aicina to palīdzēt novērtēt konkursa darbus. Lapsai tas neiet pie sirds. Ko tur daudz domāt un vērtēt – visi taču centušies, darījuši, veidojuši, atliek tikai baudīt!
Lai jau žūrija pati tiek galā. Lapsa labāk dosies uz migas pusi. Salasījusi pozitīvās emocijas un ziedu smaržas, viņa saliks tās krāsainās vācelītēs un, kad vien ienāks prātā, pacels vāciņu un baudīs Varakļānu pilsētas noskaņas.
Kristīne Strode
Varakļānu KN pasākumu organizatore
