1997. – 2000. gads.

     „Izskatot jautājumu par Varakļānu pils turpmākās izmantošanas un saglabāšanas iespējām, saskaņā ar Varakļānu pilsētas un apkārtējo pagastu teritoriālās attīstības pasākumu plānu, ņemot vērā to, ka Varakļānu pils ēka ar parku ir iekļauta Eiropas Kultūras mantojuma dienu Latvijā 100 muižu apskates programmā Varakļānu pilsētas dome NOLEMJ:

    Lai īstenotu Varakļānu muižas kompleksa – kā kultūras pieminekļa saglabāšanas un atjaunošanas, un  tūrisma attīstības projektus teritoriālās attīstības plāna ietvaros:

1. ierīkot Varakļānu pils telpās Varakļānu novada muzeju.

            Apstiprināt muzeja ierīkošanas izdevumus Ls 500,00 (pieci simti latu)

            Apmaksāt no pilsētas budžeta līdzekļiem pils pārvaldnieka uzturēšanas izdevumus nosakot mēnešalgu Ls 30.00 (trīsdesmit latu);

2. muzeja ierīkošanas izdevumus novirzīt no pilsētas budžeta, palielinot teritoriālplānošanai paredzētos izdevumus par Ls 500.00 sedzot tos no maksas pakalpojumu ienākumu izpildes.”  

/IZRAKSTS no Varakļānu pilsētas domes lēmuma Nr.81 (protok. 6&3) no 1997.gada 27.augusta „Par Varakļānu novada muzeja izveidošanas izdevumu Varakļānu pils telpās finansēšanu”/

       

Varakļānu Novada muzejs tika iekārtots Varakļānu pils centrālās daļas hallē un divās pils zālēs pirmajā stāvā. Par muzeja pārvaldnieku strādāja bijušais zīmēšanas un vēstures skolotājs Jānis Piļpuks. Remontdarbu laikā vienā no telpām atklājās vērtīgi 18.gs. sienu gleznojumi. Tika izveidota plaša ekspozīcija par pilsētas un novada vēsturi. Daudz vēsturisku materiālu muzejam ir dāvinājuši dzimtās puses vietējie iedzīvotāji, novadnieki un tautieši ārzemēs. Muzejs savas durvis apmeklētājiem vēra 1997.gada 13.septembrī. Muzejs pārsvarā bija atvērts izejamās dienās – sestdienās un svētdienās, kā arī darbojās uz pieteikumiem.

2000.gadā smagā veselības stāvokļa dēļ muzeja pārvaldnieks Jānis Piļpuks atteicās vadīt muzeju. Par muzeja pārvaldnieci darbā tika pieņemta Terese Korsaka, kura bija beigusi Rēzeknes Mākslas vidusskolu un atbilda šim amatam.

Tajā pašā gadā muzeja pārvaldniece T.Korsaka cītīgi piedalījās Sorosa fonda atbalstītajos kursos jaunajiem muzeju darbiniekiem un apguva tur nepieciešamās zināšanas muzeju darbības jomā.

2001. gads

Lai veicinātu turpmāko muzeja attīstību un sadarbību ar citām republikas instancēm bija nepieciešams iegūt juridisku muzeja statusu. Šajā sakarā un saskaņā ar LR Muzeju likumu, un MK Noteikumiem Par Nacionālo muzeju krājumu, tika izstrādāts muzeja nolikums, kurš tika iesniegts pilsētas domē apstiprināšanai. Jāatzīst, ka jaunajai darbiniecei, tas bija liels pārbaudījums aizstāvēt un izcīnīt muzejam juridisko statusu.

(IZRAKSTS no Lēmuma Nr.810 (protokols Nr.57.1) 2001.gada 30. janvārī „Par Varakļānu Novada muzeja statusu”)

„Izskatot jautājumu par Varakļānu novada muzeja turpmāko statusu, izvērtējot muzeja vadītājas T.Korsakas iesniegumu par juridiskā statusa nepieciešamību muzejam un apspriežot iesniegto Varakļānu novada muzeja nolikuma projektu, kas akceptēts pilsētas domes Likumības un saimniecisko lietu komitejas sēdē, lai turpinātu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu saistībā ar Varakļānu pils kompleksa perspektīvo izmantošanu, Varakļānu pilsētas dome NOLEMJ:

1. Apstiprināt Varakļānu novada muzeja nolikumu saskaņā ar pilikumu Nr.1
2. Par Varakļānu novada muzeja vadītāju (profesija 1319-13) apstiprināt Teresi Korsaku, vienlaikus nosakot arī darba zonas paplašināšanu un pils pārvaldnieka (profesija 1319-19) pienākumu pildīšanu saskaņā ar noslēgto darba līgumu.”

 

Iegūstot juridisko statusu Varakļānu Novada muzejam pavērās jaunas iespējas. Muzejam tika piešķirts savs budžets. Tas sastādījaLVL2295.

irmk. bestas daudzas mapes un kastes eksponept 2001. gada aprīlī Varakļānu pilsētas dome pieņēma lēmumu par iestāšanos Latvijas Piļu un muižu asociācijā (LPMA) un Varakļānu pils kļuva par tās biedru. Muzejs piedalījās LPMA rīkotajā akcijā „Apceļosim Latvijas pilis”.

Biežāki viesi pilī bija arī dažādi piļu pētnieki no Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Arhitektūras un mākslas daļas speciālisti, kuri veica pils apsekošanu un konstatēja, ka Madonas rajona Varakļānos, Pils ielā 27(tagad 29) ir konstatēts mākslinieciski nozīmīgs objekts ar sienu gleznojumiem. To stilistika atbilst klasicisma stila interjera dekoratīvai mākslai, datējami ar 18.gs.beigām un vērtējami kā nozīmīgs mākslas darbs. Atklātie sienu gleznojumi ir iekļaujami aizsargājamos kultūras pieminekļos kā mākslinieciska vērtība, kas saglabājama nākamajām paaudzēm. Saskaņā ar šo slēdzienu VKPAI izdeva RĪKOJUMU Nr. 21 no 02.07.2001. „Par jaunatklātu kultūras pieminekli Madonas raj., Varakļānos, Pils ielā 27”, „Saskaņā ar likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 17.pantu tiek ņemti valsts aizsardzībā un pasludināts par jaunatklātu kultūras (mākslas) pieminekli.

Lai veicinātu plašāku pils pieejamību tika veikti iekšējie kosmētiskie remontdarbi pils otrajā stāvā. Remontdarbi tika veikti par niecīgajiem muzeja budžeta līdzekļiem un domes atbalstu. Vēlāk tīrajās telpās otrajā stāvā bija iespēja rīkot amatnieku, dažādu mākslinieku u.c. izstādes, vietējiem iedzīvotājiem rīkot savus banketus, pensionāru balles, laikraksta „Varakļōnīts” jubilejas pasākumus, u.c.

Saskaņā ar Muzeja nolikumu tika uzsākts darbs pie krājuma veidošanas, kas līdz tam nebija veikts. Muzeja vadītāja sāka sagrupēt muzejā esošos priekšmetus, dokumentus un citas vēsturiskas liecības. Tika plānoti pasākumi un izstādes, meklēti papildus līdzekļi. Varakļānu pils un muzejs bija atvērta arī citu lielāku projektu un pasākumu realizēšanai, kā, piemēram, „Mūzikas svētki Varakļānos”, dzejas pasākums „Gaisma pils logos” . Pavisam kopā par gadu notika 13 dažādi pasākumi gan muzeja rīkotie, gan citi.

2001.gadā pili un muzeju apmeklēja pavisam kopā 2259 ceļotāji, ciemiņi un citi interesenti. Daudziem Varakļānu pils un parks bija kā jaunatklājums. Par to sāka interesēties arī masu mediji. Varakļānu pils vārds sāka izskanēt gan Latvijā, gan aiz tās robežām.

Pils saimnieciskos darbus palīdzēja veikt dažādi nodarbinātības strādnieki.

2002. gadā Varakļānu Novada muzejā turpinājās aktīva darbība.

1.aprīlī, saulainā, otro Lieldienu dienā, Varakļānu pilī notika laikraksta „Varakļōnīts” 100 numura pasākums. Baltās svētdienas priekšvakarā, varakļānieši un citi viesi tika aicināti uz novada muzeja iesvētīšanas ceremoniju. Muzeju iesvētīja Varakļānu katoļu draudzes dekāns Antons Boldāns. Iesvētīšanas pasākumā piedalījās jaunais priesteris Viktors Naglis, kurš novada muzejam uzdāvināja kokā grieztu Borhu dzimtas senču ģerboni. Garīgās mūzikas koncertu pils svinību zālē sniedza Stirnienes draudzes koris Ievas Zepas vadībā. Pateicoties mūžībā aizgājušajam Dr.med.vet. Artūram Garančam, šie notikumi tika iemūžināti kinolentē.

16.augustā pilī notika grāmatas „Varakļāni un varakļānieši” atklāšanas svētki. Lielākā skaitā pili apmeklēja daudzi mūsu bijušie novadnieki un citi interesenti.

Varakļānu pils tika ierauta arī „Mūzikas svētku” repertuārā. Pie pils notika senās mūzikas koncerts. Šo svētku laikā pilī viesojās Maestro Raimonds Pauls.

Paralēli saviem pasākumiem, Varakļānu pils piedalījās Latvijas Piļu un muižu rīkotajā 1.Vislatvijas muižnieku turnīrā Arendoles muižā.

13.septembrī Varakļānu Novada muzejs nosvinēja savu izveidošanas 5 dzimšanas dienu ( 1997.g. 13.septembrī). Pasākumā piedalījās bijušie muzeja izveidotāji, Varakļānu iestāžu pārstāvji un ciemiņi no Madonas. Pasākumu kuplināja folkloras kopa „Klāni”. Svinīgās daļas laikā tika ievēlēta Varakļānu Novada muzeja padome 10 cilvēku sastāvā, kurai turpmāk bija jāpalīdz izlemt svarīgākos jautājumus un sagatavoties muzeja akreditācijai. Tās sastāvā ievēlēja: Dr.med.vet. Artūru Garanču, mākslas zinātnieku Pēteri Savicki, bijušos muzeja darbiniekus – skolotājus Valentīnu Brišku un Jāni Piļpuku, domes izpilddirektoru Juri Kazāku, vidusskolas skolotājas Margaritu Selicku un Ainu Jaunzemi, Pieminekļu aizsardzības inspektoru Bruno Podiņu, priesteri Viktoru Nagli un muzeja vadītāju Teresi Korsaku. Muzeja padomes ieteikumi virzīja muzeju uz akreditācijas uzsākšanu.

Pa visu gadu notika 7 dažādi pasākumi un izstādes. Viena no iespaidīgākajām bija Latgales amatniecības skolas audzēkņu darbi. Vēlāk bērni apjūsmoja rīdzinieces Ausmas Krasiļenko grezni ģērbto leļlu izstādi.

Varakļānu Novada muzejā strādāja 2 darbinieki ,tā vadītāja Terese Korsaka un projekta ietvaros uz laiku darbā tika pieņemta Rudīte Pūrīte. Tika sagatavota un popularizēta muzejpedagoģiskā programma „Mana sapņu pils”. Saimnieciskos darbus palīdzēja veikt bezdarbnieki.

2002.gadā Varakļānu pili apmeklēja 3852 apmeklētāji.

Muzeja budžets sastādīja3881 lati.

Muzeja darbība 2003.gadā

2003.gadā muzejs piedzīvoja dažādus notikumus. Jaunievēlētā muzeja padome aktīvi ķērās pie darba. Tika apstiprināts muzeja padomes nolikums, kā arī plānoti dažādi svarīgi uzdevumi muzeja turpmākai darbībai. Kā viens no vissvarīgākajiem uzdevumiem 2003.gadā tika izvirzīts sagatavošanās pirmajai muzeja akreditācijai. Lai veiksmīgi noritētu muzeja akreditācijas process, pilsētas dome apstiprināja amata štata vienību – muzeja krājuma glabātāju, kurai galvenais uzdevums bija sakārtot muzeja krājumus saskaņā ar MK Noteikumiem par Nacionālo muzeju krājumu. Ar 07.03.2003. muzejā par krājuma glabātāju darbu uzsāka Ilze Marinska. Ilze īsā laika posmā apguva dažādas zināšanas Muzeju valsts pārvaldes rīkotajos kursos un apmācībās muzeju jomā.

Darbs ar krājuma priekšmetiem un dokumentiem bija sarežģīts un prasīja daudz pūļu un pacietības. Tika apstiprināti muzeja krājuma sistematizācijas noteikumi, kas noteica kārtību kādā muzeja priekšmeti bija jānovieto krātuvēs un ekspozīcijās. Bija jāiekārto muzeja krājuma glabātavas. Kā zināms, Varakļānu pils telpas ir drēgnas un diezgan mitras, tāpēc krājuma glabātavas tika iekārtotas pils trešajā stāvā, kur mitruma līmenis bija samērā zems un gaisa temperatūra atbilda noteikumiem par krājuma glabāšanu. Krājuma glabātavās tika izgatavoti plaukti no finiera dažādu priekšmetu uzglabāšanai. Šeit paldies jāsaka gan nodarbinātības dienestam, gan pilsētas domei par palīgstrādnieku „iedalīšanu” saimniecisko darbu veikšanai, gan arī nodarbinātajam Fjodoram Bogdanovam, kurš ar interesi un neatlaidību, ar vienkāršiem darba instrumentiem un paņēmieniem veica dažādus saimnieciskos darbus Varakļānu pilī, tāpat arī citiem bezdarbniekiem par teritorijas labiekārtošanu un telpu uzkopšanu.

Paralēli krātuvju iekārtošanai tika iekārtota arī pastāvīgā ekspozīcija „Novads laikmeta griežos”. Ņemot vērā to, ka muzeja budžets nebija liels, ekspozīcijai stendi tika izgatavoti no vecajiem skolas soliem un bērnu gultiņām, kuras šeit bija palikušas no tā laika, kad pilī darbojās pirmskolas sagatavošanas klases bērniem. Pieredze akreditācijas jomā vēl bija pavisam maza un ar pirmo reizi muzejs netika akreditēts, jo bija vēl daudz jāizdara, lai muzejs varētu darboties valsts līmenī. Atkārtotai akreditācijai tika iedots sagatavošanās laiks pusgads. Pēc pusgada muzejs tika veiksmīgi akreditēts un tam piešķirts valsts atzīta muzeja statuss.

2003.gadā bagātīgais pasākumu klāsts pamatīgi sapurināja seno Varakļānu pili. 1.martā muzejā tika atklāta mednieku trofeju izstāde, kurā piedalīties tika aicināti Murmastienes, Varakļānu, Dekšāru un Nagļu mednieki ar savām medību trofejām. Tikko kā pirmie saules stari bija iespīdējuši pa pils logu, tā šeit 23.aprīlī pulcējās Madonas rajona pirmskolas izglītības iestāžu bērni uz „Spēlmaņu dienām”, kur princeses un prinči uz pils lielās zāles skatuves izdzīvoja dažādus notikumus. Par godu pilsētas 75.gadu jubilejai muzejā tika organizēta vietējo iedzīvotāju lietišķās mākslas darbu izstāde. Ciemos ar saviem darinājumiem bija ieradušies Rēzeknes mākslas vidusskolas audzēkņi. Taču visvērtīgākā un nozīmīgākā bija grāfa M.Borha 250. dzimšanas dienai par godu rīkotā Latvijas Akadēmiskās un Nacionālās bibliotēkas izstāde „Borhu dzimta – atblāzma vēstures spogulī ”. Šīs izstādes idejas autors bija priesteris Viktors Naglis un finansiāli to atbalstīja Andrejs Naglis. Milzīgais pētījums par Borhu dzimtu arī šobaltdien ir galvenā muzeja ekspozīcija. Pateicoties muzeja padomes aktīvistiem, sadarbībā ar Zinātņu akadēmiju un pilsētas domi, izdevās noorganizēt divu dienu zinātnisko konferenci ( 16.-17.maijs), kura bija veltīta grāfa M.Borha 250 dzimšanas dienai un novada kultūrvēsturiskajai izpētei, atskatam iepriekšējos gadsimtos. Konferencē piedalījās akadēmiķis Jānis Stradiņš un virkne vairāku zinātnieku, novadpētnieku u.c. referentu.

Pilsētas jubilejas pasākuma ietvaros (Jūnijā) pie pils rosījās jauniešu grupa no teātra sporta Jeļenas Maijeres vadībā ar iestudējumu „Varakļānu pils sentimentālais dārzs”. Tika organizētas nopietni – nenopietnās sacensības starp iestādēm un uzņēmumiem. Sacensībās piedalījās 16 komandas un tās izvērtās par lielisku pasākumu.

Jūlija mēnesī pils uzņēma tālus viesus no Francijas. Pirmo reizi Varakļānu vēsturē Varakļānos viesojās franču koris „Doulce france”. Tā bija lieliska iespēja iepazīties ar franču tautas un klasisko mūziku pašu franču izpildījumā, kā arī apskatīties viņu nacionālo apģērbu. Šo skaisto un neaizmirstamo tikšanos varakļāniešiem ar frančiem bija noorganizējusi Valda Jermanova.

Septembrī, dzejas dienām par godu, muzejs organizēja piemiņas pasākumu mūžībā aizgājušajai novada dzejniecei Martai Bārbalei. Šeit par organizētību jāpateicas skolotājai un muzeja padomes loceklei Ainai Jaunzemei. Oktobrī notika bijušā tautas darbinieka, folkloras vācēja un novadnieka Pētera Smeltera 135 dzimšanas dienas pasākums.

2003.gadā muzeja budžets sastādīja: no pašvaldības budžeta 3987 Ls, ieejas maksas – 310 Ls, ziedojumi 879 Ls un LR Kultūras pieminekļu aizsardzības – 1000 Ls skursteņu un krāšņu remontam.

Muzejā pavisam tika organizēti 8 pasākumi un eksponētas 13 izstādes. Varakļānu Novada muzeju 2003.gadā apmeklēja 3795 interesenti.

Ieskats muzeja attīstībā no 2004. – 2010.gadam.

 

Par Varakļānu Novada muzeja darbības pirmajiem gadiem no tā dibināšanas gada (2001)tika sniegMuzeja darbība 2003.gadā 2003.gadā muzejs piedzīvoja dažādus notikumus. Jaunievēlētā muzeja padome aktīvi ķērās pie darba. Tika apstiprināts muzeja padomes nolikums, kā arī plānoti dažādi svarīgi uzdevumi muzeja turpmākai darbībai. Kā viens no vissvarīgākajiem uzdevumiem 2003.gadā tika izvirzīts sagatavošanās pirmajai muzeja akreditācijai. Lai veiksmīgi noritētu muzeja akreditācijas process, pilsētas dome apstiprināja amata štata vienību – muzeja krājuma glabātāju, kurai galvenais uzdevums bija sakārtot muzeja krājumus saskaņā ar MK Noteikumiem par Nacionālo muzeju krājumu. Ar 07.03.2003. muzejā par krājuma glabātāju darbu uzsāka Ilze Marinska. Ilze īsā laika posmā apguva dažādas zināšanas Muzeju valsts pārvaldes rīkotajos kursos un apmācībās muzeju jomā. Darbs ar krājuma priekšmetiem un dokumentiem bija sarežģīts un prasīja daudz pūļu un pacietības. Tika apstiprināti muzeja krājuma sistematizācijas noteikumi, kas noteica kārtību kādā muzeja priekšmeti bija jānovieto krātuvēs un ekspozīcijās. Bija jāiekārto muzeja krājuma glabātavas. Kā zināms, Varakļānu pils telpas ir drēgnas un diezgan mitras, tāpēc krājuma glabātavas tika iekārtotas pils trešajā stāvā, kur mitruma līmenis bija samērā zems un gaisa temperatūra atbilda noteikumiem par krājuma glabāšanu. Krājuma glabātavās tika izgatavoti plaukti no finiera dažādu priekšmetu uzglabāšanai. Šeit paldies jāsaka gan nodarbinātības dienestam, gan pilsētas domei par palīgstrādnieku „iedalīšanu” saimniecisko darbu veikšanai, gan arī nodarbinātajam Fjodoram Bogdanovam, kurš ar interesi un neatlaidību, ar vienkāršiem darba instrumentiem un paņēmieniem veica dažādus saimnieciskos darbus Varakļānu pilī, tāpat arī citiem bezdarbniekiem par teritorijas labiekārtošanu un telpu uzkopšanu. Paralēli krātuvju iekārtošanai tika iekārtota arī pastāvīgā ekspozīcija „Novads laikmeta griežos”. Ņemot vērā to, ka muzeja budžets nebija liels, ekspozīcijai stendi tika izgatavoti no vecajiem skolas soliem un bērnu gultiņām, kuras šeit bija palikušas no tā laika, kad pilī darbojās pirmskolas sagatavošanas klases bērniem. Pieredze akreditācijas jomā vēl bija pavisam maza un ar pirmo reizi muzejs netika akreditēts, jo bija vēl daudz jāizdara, lai muzejs varētu darboties valsts līmenī. Atkārtotai akreditācijai tika iedots sagatavošanās laiks pusgads. Pēc pusgada muzejs tika veiksmīgi akreditēts un tam piešķirts valsts atzīta muzeja statuss. 2003.gadā bagātīgais pasākumu klāsts pamatīgi sapurināja seno Varakļānu pili. 1.martā muzejā tika atklāta mednieku trofeju izstāde, kurā piedalīties tika aicināti Murmastienes, Varakļānu, Dekšāru un Nagļu mednieki ar savām medību trofejām. Tikko kā pirmie saules stari bija iespīdējuši pa pils logu, tā šeit 23.aprīlī pulcējās Madonas rajona pirmskolas izglītības iestāžu bērni uz „Spēlmaņu dienām”, kur princeses un prinči uz pils lielās zāles skatuves izdzīvoja dažādus notikumus. Par godu pilsētas 75.gadu jubilejai muzejā tika organizēta vietējo iedzīvotāju lietišķās mākslas darbu izstāde. Ciemos ar saviem darinājumiem bija ieradušies Rēzeknes mākslas vidusskolas audzēkņi. Taču visvērtīgākā un nozīmīgākā bija grāfa M.Borha 250. dzimšanas dienai par godu rīkotā Latvijas Akadēmiskās un Nacionālās bibliotēkas izstāde „Borhu dzimta – atblāzma vēstures spogulī ”. Šīs izstādes idejas autors bija priesteris Viktors Naglis un finansiāli to atbalstīja Andrejs Naglis. Milzīgais pētījums par Borhu dzimtu arī šobaltdien ir galvenā muzeja ekspozīcija. Pateicoties muzeja padomes aktīvistiem, sadarbībā ar Zinātņu akadēmiju un pilsētas domi, izdevās noorganizēt divu dienu zinātnisko konferenci ( 16.-17.maijs), kura bija veltīta grāfa M.Borha 250 dzimšanas dienai un novada kultūrvēsturiskajai izpētei, atskatam iepriekšējos gadsimtos. Konferencē piedalījās akadēmiķis Jānis Stradiņš un virkne vairāku zinātnieku, novadpētnieku u.c. referentu. Pilsētas jubilejas pasākuma ietvaros (Jūnijā) pie pils rosījās jauniešu grupa no teātra sporta Jeļenas Maijeres vadībā ar iestudējumu „Varakļānu pils sentimentālais dārzs”. Tika organizētas nopietni – nenopietnās sacensības starp iestādēm un uzņēmumiem. Sacensībās piedalījās 16 komandas un tās izvērtās par lielisku pasākumu. Jūlija mēnesī pils uzņēma tālus viesus no Francijas. Pirmo reizi Varakļānu vēsturē Varakļānos viesojās franču koris „Doulce france”. Tā bija lieliska iespēja iepazīties ar franču tautas un klasisko mūziku pašu franču izpildījumā, kā arī apskatīties viņu nacionālo apģērbu. Šo skaisto un neaizmirstamo tikšanos varakļāniešiem ar frančiem bija noorganizējusi Valda Jermanova. Septembrī, dzejas dienām par godu, muzejs organizēja piemiņas pasākumu mūžībā aizgājušajai novada dzejniecei Martai Bārbalei. Šeit par organizētību jāpateicas skolotājai un muzeja padomes loceklei Ainai Jaunzemei. Oktobrī notika bijušā tautas darbinieka, folkloras vācēja un novadnieka Pētera Smeltera 135 dzimšanas dienas pasākums. 2003.gadā muzeja budžets sastādīja: no pašvaldības budžeta 3987 Ls, ieejas maksas – 310 Ls, ziedojumi 879 Ls un LR Kultūras pieminekļu aizsardzības – 1000 Ls skursteņu un krāšņu remontam. Muzejā pavisam tika organizēti 8 pasākumi un eksponētas 13 izstādes. Varakļānu Novada muzeju 2003.gadā apmeklēja 3795 interesenti. ta informācija laikrakstā „Varakļonīts” Nr.3; Nr.4; Nr.6. Turpinot iesākto muzeja attīstības izklāstu vēlos to parādīt tabulu un diagrammu veidā, lai lasītājs varētu salīdzināt, kādi skaitļi parādās pēdējo  darbības gadu laikā.

7 darbības gados muzeja apmeklētāju kopējais skaits sastāda 20 878. Piedāvāju ieskatīties 1.tabulā kā ir veidojies šis skaitlis pa gadiem un pa grupām.

1.tabula

 

Muzejā tika organizētas izstādes, pasākumi, lasītas lekcijas un izveidotas muzejpedagoģiskās un izklaidējošās programmas. Tas viss kopā sastāda 88 notikumus, kurus var apskatīties 2.tabulā.

 2.tabula

	izstādes	pasākumi	lekcijas	Muzejpedagoģiskā izglītība. progr.
2004	10	8	1	4
2005	9	4	0	17
2006	9	3	0	10
2007	7	6	0	17
2008	9	4	2	12
2009	10	4	0	16
2010	10	8	9	12

 

Saskaņā ar MK Noteikumiem par nacionālo muzeju krājumu nemitīgi tiek veidots Varakļānu Novada muzeja krājums. No 2007.gada 15.septembra muzeja krājums tiek digitāli pievienots Latvijas Nacionālajam muzeju kopkatalogam. 2010. gada nogalē kopējais mūsu muzeja krājums sastādīja 3806 vienības, kuras sadalās pamatkrājumā (794 vienības) un pārējās palīgkrājumā. Pamatkrājumā tiek iekļauti tādi priekšmeti, kuri ir samērā jauni, ar lielu vēsturisku nozīmi un nav jārestaurē. Tāpēc pamatkrājums salīdzinoši pret palīgkrājumu ir mazs. Palīgkrājumā tiek iekļauti priekšmeti, kas nav tik labā stāvoklī, ar mazāku vēsturisku nozīmi un ir jārestaurē.

Sekmīgai muzeja attīstībai katru gadu pašvaldība piešķir zināmus līdzekļus, tā sakot iedala budžetu, kurš paredzēts algām, nodokļiem, elektrībai, apkurei, muzeja krājuma uzturēšanai, izstāžu un pasākumu organizēšanai, saimniecības un kancelejas materiālu iegādei, remontmateriālu iegādei, muzeja reklāmai un citām vajadzībām.

Muzejam, lai gan nelieli, taču ir arī savi ieņēmumi par dažādiem pakalpojumiem: ieejas maksām, gida pakalpojumiem, izglītojošām un izklaidējošām programmām, telpu īri.

Šo darbības gadu laikā muzejs ir saņēmis ziedojumus un dažreiz veiksmīgi ir „aizgājuši” projekti. Šo ieņēmumu daļu varat apskatīties. Muzejam ziedotāju skaits nekad nav bijis pietiekoši liels, taču pēdējā laikā tas ir pavisam sarucis.

	2004	2005	2006	2007	2008	2009	2010
ziedojumi	0	80	100	1873	1300	1000	100
VKKF	1240	0	0	0	0	0	0
investīcijas	0	0	10000	0	0	0	0
citu fondu piešķ.	0	0	0	0	250	1000	0

Muzeja darbinieku skaits šajos gados pakāpeniski ir audzis. No 2006.gada muzeja telpu uzkopšanai darbā tika pieņemta apkopēja Alīda Madžule. Saskaņā ar Valsts Nodarbinātības aģentūras projektu 2005.gada rudenī muzejā darbu uzsāka Liļa Molčanova kā palīgs krājuma darbā. 2007.gadā nodarbinātības projekta invalīdiem ietvaros muzejā strādāja Mārtiņš Trops kā datu ievadītājs elektroniskajā muzeju kopkatalogā. 2008.gadā Liļa Molčanova tika oficiāli pieņemta darbā par krājuma glabātāju.

Lai attīstītu tūrisma iespējas, piesaistītu Varakļāniem vairāk apmeklētājus un aktīvāk reklamētos 2009.gadā muzejā tika izveidots Tūrisma informācijas centrs, kurš joprojām sniedz informāciju par visiem novada svarīgākajiem notikumiem uz citiem novadiem un iestādēm, sagatavo jaunus tūrisma maršrutus, izstrādā reklāmas bukletus, apkalpo apmeklētājus u.c. Sākotnēji par tūrisma informācijas konsultanti šeit strādāja Rudīte Samsonova. 2010.gadā Rudīti nomainīja izglītojoša darba un darba ar apmeklētājiem vadītāja Līga Stepiņa, kuras valodu zināšanas un pedagoģiskā pieredze veicināja muzeja attīstību gan saskarsmē ar ārzemju viesiem, gan skolēniem. 2010.gada pavasarī darbā tika pieņemta Linda Grandāne kā Dokumentu sistēmu vadītāja.

2011.gadā tika apstiprināta remontstrādnieka štata vienība uz 0,5 darba slodzi. Šī gada rudenī Stepiņa Līga aizgāja dekrēta atvaļinājumā. Viņas vietā darbu uzsāka enerģiskā Inga Vilkauša.

 

Muzeja apmeklētāju statistika (2011 — 2014).

2011. gadā: 2243 apmeklētāji.

2012. gadā: 2362 apmeklētāji.

2013. gadā 2553 apmeklētāji.

2014. gadā 3445 apmeklētāji.

 

 

 

2015. gads

Apmeklētāi kopā: 3292

Skolēni grupās: 425

Pieaugušie grupās: 529

Individuālie apmeklētāji: 748

Apmeklētāji no citām valstīm: 46 (Japāna, Krievija, Vācija, Lietuva, Lielbritānija, Austrālija, Polija, Holande, Norvēģija, Šveice, ASV, Itālija, Francija, Jaunzēlande).

 

2016. gads 

 

Apmeklētāji kopā: 3740

Skolēni grupās: 849

Pieaugušie grupās: 567

Individuālie apmeklētāji: 941

Apmeklētāji no citām valstīm: 53 (ASV, Vācija, Krievija, Polija, Igaunija, Kipra, Lietuva, Francja, Lielbritānija, Ungārija, N''iderlande, Ukraina, Izraēla, Zviedrija). 

 

2017. gads

 

Apmeklētāji kopā: 3894

Skolēni grupās: 522

Pieaugušie grupās: 944

Individuālie apmeklētāji: 944

Apmeklētāji no citām valstīm: 108 (Nīderlande, Beļģija, Krievija,  Lielbritānija, Brazīlija, Francija, Šveice, Polija, Lietuva, Spānija, Itālija, Izraēla, Somija, Vācija).

 

2018. gads

 

Apmeklētāji kopā 4045

Skolēni grupās: 730

Pieaugušie grupās 1412

Individuālie apmeklētāji: 837

Apmeklētāji no citām valstīm: 143 ( Igaunija, Vācija, Izraēla, Lietuva, Polija, Krievija, Austrālija, ASV, Nīderlande, Dānija, Lielbritānija, Norvēģija, Ukraina, Somija, Spānija, Luksenburga, Francija). 

 

2019. gads 

Apmeklētāji kopā: 4416

Skolēni grupās: 780

Pieaugušie grupās: 780

Individuālie apmeklētāji: 1031

Apmeklētāji no citām valstīm: 51 (Izraēla, Vācija, Krievija, Lielbritānija, Igaunija, Lietuva, Polija, Norvēģija, Beļģija, Dānija, Panama, Itālija, Baltkrievija, Kipra, Horvātija, Nīdelande, Šveice). 

 

2020. gads

 

Apmeklētāji kopā: 3741

Skolēni grupās: 618

Pieaugušie grupās: 908

Individuālie apmeklētāji: 1100

Apmeklētāji no citām valstīm: 29 (Lietuva, Poolija, Lielbritānija, Rumānija). 

 

 

2021. gads

 

Apmeklētāji kopā: 2904

Skolēni grupās: 491

Pieaugušie grupās: 716

Individuāli apmeklētāji: 938

Apmeklētāji no citām valstīm: 43 (Lietuva, Polija, Itālija).  

 

 

 

2022. gads

 

Apmeklētāji kopā: 4007

Skolēni grupās: 1054

Pieaugušie grupās: 628

Individuāli apmeklētāji: 1123

Apmeklētāji no citām valstīm: 81 (Vācija, Nīderlande, Portugāle, ASV, Zviedrija, Ukraina, Griķija, Lietuva, Polija, Lilebritānija).

 

 

 

2023. gads 

 

Apmeklētāji kopā: 4802

Skolēni grupās: 1230

Pieaugušie grupās: 556

Individuāli apmeklētāji: 1102

Apmeklētāji no citām valstīm: 236 (Polija, Lietuva, Vācija, Lielbritānija, Kanāda, Igaunija, Ukraina).