VARAKĻĀNU NOVADA MUZEJA NOLIKUMS  

Izdots saskaņā ar Latvijas Republikas likuma "Par pašvaldībām" 21. panta 1. daļas  8. punktu un

Latvijas Republikas Muzeju likuma 8. panta 2. daļu un 14. pantu.

 

 I.         Vispārīgā daļa

  1. Varakļānu Novada muzejs (turpmāk tekstā – muzejs) ir sabiedrībai pieejama, pētnieciska iestāde, kas dibināta, lai nodrošinātu Varakļānu novada kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu saistībā ar Varakļānu pils kompleksa perspektīvoizmantošanu.
  2. Muzejs vāc, glabā, pēta un popularizē Varakļānu novada kultūrvēsturi raksturojošas materiālās un garīgās vērtības no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām. Muzejs padziļināti pēta Varakļānu pili un tās vēsturi, Borhu dzimtas ietekmi uz novada vēsturi un citu novada vēsturei nozīmīgu personību dzīvi undarbību.
  3. Muzejs ir Varakļānu novada pašvaldības iestāde ar savu zīmogu. Muzejam nav sava norēķinu kontabankā.
  4. Muzeja dokumenti, kas saistīti ar krājuma papildināšanu, saglabāšanu un popularizēšanu iegūst juridisku spēku pēc tam, kad tos ir parakstījis un ar zīmogu apstiprinājis muzeja vadītājs. Saimnieciskos finanšu darījuma dokumentus apstiprina Varakļānu novada domespriekšsēdētājs.
  5. Muzeja darbības tiesiskais pamats ir Varakļānu Novada muzeja nolikums. Savā darbībā muzejs ievēro Muzeju likumu, MK Noteikumus Nr.959 „Noteikumi par nacionālo muzeju krājumu”, likumu ”Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, Tūrisma likumu, Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) Profesionālās ētikas kodeksu un citus normatīvos aktus. Muzejam ir saistoši pašvaldības lēmumi unrīkojumi.
  6. Muzeja pamatkrājums ir Nacionālā muzeju krājuma sastāvdaļa un atrodas valsts aizsardzībā.
  7. Muzeju dibina, reorganizē un likvidē pašvaldība, konsultējoties ar Latvijas Muzeju padomi.

 8.Muzeja reorganizācijas vai likvidēšanas gadījumā muzejs konsultējas ar Latvijas Muzeju padomi par turpmāko rīcību ar Nacionālajā muzeju krājumā iekļautajiem muzeja priekšmetiem.

9.Muzeja   finansiālās   un    grāmatvedības   operācijas   veic    pašvaldības centralizētā grāmatvedība.

  1. Muzeja juridiskā adrese ir: Pils iela 29, Varakļāni, Varakļānu novads, LV –4838.

II.        Muzeja misija

11.   Popularizēt Varakļānu novada kultūras mantojumu, vēstot par grāfa Mihaela Borha un citu ievērojamu personību lomu novada vēsturē.

  1. Muzeja funkcijas un uzdevumi
  2. Muzejs pilda šādasfunkcijas:
  3. īsteno krājuma darbapolitiku;
  4. īsteno krājumā balstītu pētnieciskā darbapolitiku;
  5. īsteno muzeja komunikācijaspolitiku.
    1. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, Muzejs veic šādus uzdevumus:

 13.1.      veido misijai atbilstošu muzeja krājumu;

13.2.veic muzeja krājuma uzskaiti un saglabāšanu atbilstoši MK Noteikumiem Nr.959 „Noteikumi par nacionālo muzeju krājumu” ;

13.3.    veido zinātniskā apraksta kartotēku un datu bāzi krājuma pieejamības nodrošināšanai;

13.4.  izstrādā koncepcijas ekspozīciju un izstāžu veidošanai un veido pētnieciskā darba rezultātos balstītas pastāvīgās ekspozīcijas un izstādes.

13.5.izstrādā ar muzeja misiju saistītas publikācijas un padara pieejamas;

13.6.  uz ekspozīciju un krājuma materiālu bāzes izstrādā muzeja mērķauditorijai atbilstošas muzejpedagoģiskās, vides izpētes un izklaidējošas programmas , kā arī citus izglītojošos pasākumus;

13.7.   sniedz konsultācijas un metodisko palīdzību interesentiem;

13.8.  pēta un analizē sabiedrības viedokli par muzeja piedāvājumu;

13.9.    vada Tūrisma informācijas centra ( turpmāk - TIC) darbību, kurš sniedz šādus tūrisma pakalpojumus:

13.9.1.izstrādā tūrisma takas un maršrutus Varakļānu novada teritorijā;

 13.9.2.veic tūrisma informatīvo materiālu izplatīšanu un suvenīru tirdzniecību;

 13.9.3.sniedz informāciju par naktsmītnēm, ēdināšanu un tūrisma objektu apskates iespējām Latgales, Zemgales un Vidzemes reģionos;

13.9.4.reklamē Varakļānu pilsētas un novada tūrisma piedāvājumu;

13.9.5.  sniedz gida pakalpojumus pa muzeju un Varakļānu novadu;

13.9.6.nodrošina vietējā tūrisma attīstību un tūrisma pakalpojumu eksportu;

 

VARAKĻĀNU NOVADA MUZEJA

KOMUNIKĀCIJAS DARBA POLITIKA
2020.- 2025.GADAM

 

Dokuments raksturo Varakļānu Novada muzeja komunikācijas darba norisi, nosaka

2020.–2025. gadā veicamos uzdevumus izvirzītā komunikācijas darba mērķa sasniegšanai.

 

Komunikācijas politikas mērķis ir ar kvalitatīviem darba paņēmieniem sniegt sabiedrībai daudzveidīgu, emocionālu un izglītojošu informāciju par vēstures notikumiem Varakļānos un novadā. Aktualizēt novada kultūras mantojuma iekļaušanu aktīvā un laikmetīgā kultūras apritē, lai veidotu vienotu kultūrtelpu ar nacionālām vērtībām centrā. Ar to vairot muzeja popularitāti, apmeklētības pieaugumu un sabiedrības atbalstu.

 

 

1. Ekspozīciju darba mērķis ir ar jauniem un laikmetam atbilstošiem paņēmieniem vēstīt sabiedrībai par cilvēkiem un kultūrvēsturiskiem notikumiem Varakļānos un Varakļānu novadā laikmetu griežos.

- Saglabāt un izmantot Varakļānu muižas pils kompleksu, lai raksturotu grāfu Borhu dzimtas dzīvi, laikmeta un vides iedibināto tradīciju ietekmi uz personību veidošanos.

 

 2. Ekspozīciju darba raksturojums

 2. 1. Ekspozīciju veidošanas uzdevumi

2.1.1. veidot modernas, laikmetam atbilstošas tematiskās un interaktīvās ekspozīcijas.

2.1.2. ar interaktīvu stendu palīdzību atainot Varakļānu novada kultūrvēstures vērtības kopējā vēstures kontekstā;

2.1.3. caur modernu ekspozīciju māksliniecisko noformējumu un tematisko daudzveidību, sniegt apmeklētājiem emocionālu baudījumu, priekšstatu un zināšanas par novada kultūrvērtībām.

2.2. Muzejā ir izveidota pamatekspozīcija, kas atspoguļo Varakļānu pilsētas un novada svarīgākos notikumus, vietas attīstību un ievērojamāko personību lomu kultūrvēsturē.

2.3.Ekspozīcijas daļā par “Grāfa Borha dzīvi un zinātnisko darbību” tiek vēstīts par Varakļānu grāfa M. Borha dzīvi un zinātnisko darbību 18. un 19.gs. Ekspozīcija turpinās ar sadaļu „Varakļānu miests,” kur tiek stāstīts par novada vēstures svarīgākajiem notikumiem. Trešajā ekspozīcijas daļā “Novada ievērojamākās personības.”

2. 4. Izstādēs tiek rādīti materiāli daudz paplašinātākā veidā:

-     novada vēstures notikumi ( jubilejas, gadadienas, pasākumi);

-     novada ievērojamāko personību sasniegumi, devums novadam;

-     izstādes no muzeja krājuma;

-     vietējo mākslinieku un amatnieku darbi;

-     tematiskas ekspresizstādes;

-     vietējo fotogrāfu darbi (arī amatieru);

-     bērnu konkursos veidotie darbi;

-     skolēnu veidoti performances darbi/ instalācijas.

 

2.5. Muzeja ekspozīciju un izstāžu avots ir:

-         muzeja krājums;

-         privātās mākslas darbu un dažādas citas kolekcionāru kolekcijas;

-         amatnieku un mākslinieku personīgie mākslas darbu un darinājumu krājumi;

-         ceļojošās izstādes.

 

2.6. Ekspozīciju un izstāžu veidošanā piedalās:

-     muzeja vadītāja (pēc profesijas māksliniece – noformētāja);

-     krājuma glabātāja

-     dokumentu sistēmu vadītāja

-     izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītājs;

-     mākslinieki, kolekcionāri, amatnieki u.c., kuru darbi tiek izstādīti.

 

2.7. Finansējuma avoti ekspozīciju un izstāžu veidošanai

-     muzeja budžets;

-    mākslinieku, amatnieku un kolekcionāru materiālais ieguldījums; - ziedojumi.

 

 3. Ekspozīciju novērtējums

        

Nr.p.k.

Ekspozīcija

Piemērotība

Aktualitāte

1.

“Senās godības atspulgs laikmetu griežos”

Tematika un saturs – ļoti

labs,

Pieejamība – laba Mākslinieciskais noformējums – ļoti labs

Sniegtā informācija ir modernizēta ar skārienjūtīgo ekrānu un digitālo fotorāmju palīdzību. Ekspozīcijā ir uzstādīti 6 skārienjūtīgie monitori un 3 digitālie fotorāmji.

2.

„Sv. Trīsvienības kapela”

Tematika un saturs – labs

Pieejamība –laba Mākslinieciskais noformējums –vidēji labs

Sniegtā informācija un dizains nav modernizēts

 

4. Ekspozīciju/izstāžu darba problēmas un prioritātes

Ekspozīciju funkciju veikšanai ir nepieciešams finansējums labas materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanai.

Muzejā nav speciālista izstāžu plānu un projektu izstrādei.

 

4.1.Ekspozīciju un izstāžu darba rezultāti 5 gados:

-                 muzeja krājuma priekšmeti tiek eksponēti un pētnieciskā darba rezultāti parādīti izstādēs.

-                 ekspozīcijas ir kļuvušas par avotu muzejpedagoģiskajām programmām;

-                 muzejs ir izglītojis sabiedrību par novada kultūrvēsturi;

-                 muzejs nostiprinājis savu lomu Varakļānu novadā kā kultūras iestāde, kura izglīto skolēnus un pārējo sabiedrību.

 

4. 2 .Ekspozīciju/izstāžu veidošanas prioritātes turpmākajiem 5 gadiem.

-                 pētnieciskā darba atspoguļošana muzejā;

-       muzeja krājuma eksponēšana un popularizēšana ar interaktīvo stendu palīdzību -  krājuma priekšmetu eksponēšanas apstākļu uzlabošana ekspozīciju zālēs.

-                 audio gida izveide muzeja ekspozīciju un interjeru apskatei;

-                 laikmetam atbilstoša izglītojoša produkta radīšana

-                 skolēnu un pieaugušo izglītošana;

-                 sadarbības turpmāka veidošana ar citām novada iestādēm un māksliniekiem; -  muzeja apmeklētāju skaita palielināšana;

-                 muzeja – kā laikmetam atbilstošas iestādes lomas nostiprināšana novadā.

 

           4. 3. Kapacitātes uzlabošanas pasākumi:

         -                darbinieku izglītošana dažādos kursos par izstāžu un ekspozīciju veidošanu;

         -                speciālistu iesaistīšana interaktīvo un citu jauno tehnoloģiju apgūšanā;

 

5. Paredzamie ekspozīciju darba rezultāti

5.1. Nākošajiem 5 gadiem tiek plānots papildināt pastāvīgo ekspozīciju “Senās godības atspulgs laikmetu griežos” ar jauniem materiāliem, interaktīviem un skaņas efektiem.

5.2. Ekspozīcijas papildināšanai jānotiek laika posmā no 2020.- 2025. gadam.

5.3. Ekspozīciju atjaunošanai piesaistīt līdzekļus ar projektu starpniecību citos fondos.

5.4. Galvenais finansētājs ir Varakļānu novada pašvaldība, muzeja budžets un ziedojumi.

5.5. Nākošajos 5 gados no muzeja krājuma ir paredzēts veidot:

-   mākslas darbu un amatniecības darbu izstādes,

-   foto izstādes

-   populārāko novadnieku dzīves stāstu izstādes

-   muzeja jaunieguvumu, ceļojošās u.c.

 

 

II. Darbs ar apmeklētājiem

 

1. Izglītojošā darba mērķis

1.1. Aktualizēt novada kultūras mantojuma iekļaušanu aktīvā un laikmetīgā kultūras apritē, lai veidotu vienotu kultūrtelpu ar nacionālām vērtībām centrā:

1.2. Ar muzeja izglītojošām programmām un tematiskiem pasākumiem veicināt     sabiedrības izpratni un izglītošanos kultūrvēsturisko vērtību daudzveidībā;

1.3. Muzeja piedāvājumu veidot atbilstoši muzeja mērķauditorijas vajadzībām (uz esošo ekspozīciju un izstāžu bāzes organizēt ekskursijas, lekcijas, tematiskus pasākumus, sarīkojumus, muzejpedagoģiskās programmas).

 

2. Izglītojošā darba raksturojums

2.1. Pēdējos darba gados ir novērots, ka muzeja mērķgrupas veido

-   skolu izglītojošā jaunatne;

-   pieaugušie; - ģimenes ar bērniem - pensionāri;

-   pārējā sabiedrība.

2.2. Apmeklētājiem tiek piedāvāti sekojošie pakalpojumi:

-   ekspozīcijas un izstādes;

-   ekskursijas gida pavadībā;

-   tūrisma informācijas sniegšana un individuālas konsultācijas;

-   iepazīšanās ar krājumu;

-   raksti presē

-   tematiski pasākumi;

-   lekcijas par konkrētām tēmām;

-   videofilmu demonstrēšana;

-   dažādas   sportiskas  aktivitātes   (šaušana  ar  loku,  izbrauciens ar skrejriteņiem).

 2.3. Muzejs ir izdevis bukletu par Varakļānu novada vēsturi, Tūrisma informācijas ceļvedi, informatīvas lapas un vizītkartes.

 2.4. Muzejs rīko izstādes, tematiskus pasākumus, sniedz skolu izglītojošai jaunatnei, pieaugušajiem un plašam sabiedrības lokam izpratni un zināšanas par sava novada kultūrvēsturiskajām vērtībām. Iesaista skolēnus un pieaugušos tematisku pasākumu rīkošanā, izpētes rezultātā iegūto materiālu apstrādē, lekciju sagatavošanā, apmeklētāju uzņemšanā un gida pakalpojumu sniegšanā. Izmantojot Varakļānu muižas kompleksa teritoriju, sabiedrībai ļauj darboties un izkustēties brīvā dabā.

 2.5. Muzejs piedalās novada un citu iestāžu organizētajos pasākumos ar ekspresizstādēm, lekcijām u.c.

 2.6. Izglītojošā darba veikšanai pamatā tiek izmantoti ekspozīciju materiāli. Programmas tiek veidota izmantojot gadsimta tērpus, muzeja krājuma priekšmetus, grāmatas u.c. materiālus.

2.7. Muzeja pedagoģiskās programmas muzejā vada izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītājs. Nepieciešamības gadījumā piedalās arī citi muzeja speciālisti.

2.8. Muzeja izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītājs pēc profesijas ir vēsturnieks, gids.

2.9. Izglītojošā darba veikšanai ir piemērota 1 telpa aprīkota ar galdiem un krēsliem, video aparatūru un ekrānu, bet dažreiz šim nolūkam tiek izmantotas arī ekspozīciju zāles.

2.10. Muzejs izīrē savas telpas citām institūcijām dažādu semināru un pasākumu (izlaidumu, karotīšu svētku u.c.) norisei.

2.11. Muzejā ir veiktas aptaujas par muzeja pakalpojumiem. Pārsvarā atbildes bija pozitīvas gan par ekspozīcijām un izstādēm, gan par iekārtojumu. Jauno ekspozīciju “Senās godības atspulgs laikmetu griežos” apmeklētāji vērtē labi. Vidējais vērtējums 10 baļļu sistēmā ir 7,5. Bija ieteikumi par remontdarbu veikšanu muzeja telpās, fasādes atjaunošanu, sienu gleznojumu restaurāciju.Ekspozīcijā apmeklētāji vēlētos, lai būtu iekļauta informācija par teikām un nostāstiem. Nepieciešams informāciju tulkot arī angļu un krievu valodās. Jāizlabo visas drukas kļūdas. Daļa apmeklētāju vēlētos arī radošo amatu darbnīcas.

 

3. Izglītojošā darba novērtējums

3.1. Muzeja TIC ir izveidojis divus tūrisma maršrutus pa novadu, divas tūrisma  takas pa pilsētu, piedāvā ekskursijas pa pili un parku.

3.2. Muzejs piedāvā izglītojoši – izklaidējošas programmas pieaugušajiem „Ceļš uz titulu” un “Zelta tituls”.

3.3. Muzejpedagoģiskās programmas:

3.3.1. “Princeses stāsts” – jaunāko klašu skolēniem;

3.3.2. “Purvs dzīvībai” – vidējo un vecāko klašu skolēniem. Programma tiek modernizēta, lai palielinātu skolēnu interesi un atbilstu jaunajai kompetenču izglītībai. Viena muzeja telpa izveidota kā 3 dimensiju purvs. Šo programmu pārsvarā ir izmantojuši vietējās vidusskolas skolēni.

3.3.3. “Es karā aiziedams...” – vidējo klašu skolēniem; programma nav izveidota. Tās vietā ir radusies vides izpētes programma “Pa grāfa Borha takām Varakļānos”. Šī programma ir muzeja visvairāk apmeklētā. To pārsvarā apmeklē bērni no citiem novadiem “Skolas somas” ietvaros. Laikā no 2015. gada līdz 2019. gada oktobrim programma ir veidota 49 reizes. Paredzēts programmu “ Es karā aiziedams…” izveidot 2020. – 2021. g.

3.3.4. “Bez pagātnes nav nākotnes” – vecāko klašu skolēniem. Šī programma tika izmantota pārsvarā ar vietējo novada skolu sadarbību. Sakarā ar to, ka muzejam pietrūkst cilvēlresursu, tas neizdod muzeja kolekciju katalogus. Publikācijas par krājumu tiek ievietotas vietējā laikrakstā “Varakļōnīts”

3.4. Apmeklētāju ērtību izvērtējums.

Muzeja ērtību nodrošināšanai muzejs piedāvā   apmeklētāju atpūtas telpu ar galdiņiem, kur viņi var ieturēt savas pusdienas. Muzejs pēc pieprasījuma piedāvā arī savu tēju vai kafiju. Ir sanitārais mezgls un istaba, kur māte ar bērnu var atpūsties un to pabarot. Diemžēl muzeja ekspozīcijas nav pieejamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lai nokļūt muzeja krājumā vai otrā stāva ekspozīciju zālēs. Nepieciešamas iebūvēt liftu. Šiem apmeklētājiem pārsvarā tiek piedāvāts muzeja pirmais stāvs, kur viņiem tiek sniegta vispārējā informācija.

 

4. Izglītojošā darba problēmas un prioritātes

 

4.1. Izglītojošam darba veikšanai vairākas reizes ir mainījies personāls. Jaunie darbinieki labi neizprot muzeja izglītojošā darba specifiku, tāpēc uzsvars jāliek uz personāla izglītošanu šajā jomā. Nav līdz galam izstrādāti metodiskie  palīglīdzekļi šī darba veikšanai.

4.2. Mazi finanšu resursi. Līdz šim līdzekļu trūkuma dēļ muzejs nav spējis nodrošināt pilnvērtīgu sabiedrības izglītošanu, tādēļ pašvaldībai būtu jārod papildus finansējums muzejpedagoģisko programmu sagatavošanai ar to rodot atrisinājumu izglītojošā darba attīstībai muzejā, kā arī sabiedrības izglītošanai.

4.3. Izglītojošajā darbā tiek izmantotas izstādes un ekspozīcijas, krājuma glabātuvē esošie materiāli, informatīvas mapes, videofilmas par Varakļānu novada vēsturiskiem notikumiem, par ievērojamāko personību dzīvi un darbību.

 

4.4. Izglītojošā darba prioritātes:

4.4.1 .lai radītu jaunu interesi un apmeklētāju plūsmas palielināšanos, izveidot jaunas muzejpedagoģiskās programmas skolēnu un pieaugušo  izglītošanai;

4.4.2. organizēt tematiskus pasākumus un lekcijas, lai sniegtu zināšanas par novada vēsturi plašākam sabiedrības lokam;

4.4.3. rīkot atvērto durvju dienas ar bezmaksas ekskursiju pa muzeju, lai informētu par novada svarīgākajiem vēstures faktiem;

4.4.4. organizēt vakara ekskursijas ar teikām un nostāstiem par Varakļānu grāfa Borha dzīvi, muižas pili, parku u.c.

 

5. Paredzamie izglītojošā darba rezultāti

5.1. Lielāka skolēnu un pieaugušo skaita palielināšanās muzejā.

5.2. Labas sadarbības iespējas ar skolām u.c. juridiskām iestādēm un fiziskām  personām.

5.3. Interaktīvie stendi un materiāli kalpos novada muzeja popularizēšanai, būs  sabiedrības izglītošanas jauns un modernizēts avots.

5.4. Uzlabotas skolēnu zināšanas par novada vēsturi, prasmes strādāt grupās un lielāka skolēnu interese.

 

 

6. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi

6.1. Personāla prasmju un izglītības pilnveide muzeja pedagoģiskā darba veikšanā.

6.2Iegādāties aprīkojumu muzeja izglītojošā darba veikšanai (galdi, soli u.c.)

6.3. Pielietot jaunas, modernizētas izglītošanas metodes.

6.4. Veidot sadarbību ārpus muzeja ar organizācijām un fiziskām personām.

 

6.1.1. uzturēt ciešus sakarus ar Varakļānu un Varakļānu novada skolām;

6.1.2. sadarboties ar Varakļānu pašvaldības un citu kaimiņu novadu kultūras iestādēm un darbiniekiem;

6.1.3. piesaistīt skolu, bibliotēku iestāžu darbiniekus izglītojošā darba veikšanai;

6.1.4. uzturēt pieredzes apmaiņu ar citiem muzejiem; vairākas reizes gadā doties pieredzes apmaiņā uz citiem muzejiem.

6.1.5. uzturēt sakarus ar ārzemēs dzīvojošajiem zinātniekiem, pētniekiem, novadniekiem u.c. interesentiem.

 

III. Muzeja mārketings

 

1. Mārketinga darba mērķis

Veicināt novada kultūras mantojuma iekļaušanu aktīvā un laikmetīgā kultūras apritē. Mērķa sasniegšanai muzejā ir izveidots un darbojas tūrisma informācijas centrs (TIC), kurš pildot savas funkcijas nodrošina muzeja produkta lielāku virzību sabiedrībā.

 

2. Mārketinga darba raksturojums

2.1. Caur muzeja TIC, mājas lapu, laikrakstiem, žurnāliem un televīzijas starpniecību plašam sabiedrības lokam tiek nodots vēstījums par muzeja norisēm kultūrvēstures izpētē, saglabāšanā un popularizēšanā.

2.2. Pie muzeja pupularizēšanas darba strādā izglītojošā darba un darba ar   apmeklētājiem vadītājs un pārējie muzeja darbinieki.

2.3.Muzejā tiek pārdoti pakalpojumi:

 

2.3.1. ekspozīciju, izstāžu apmeklējums;

2.3.2. ekskursijas gida pavadībā pa pili, muzeju, parku, pilsētu un novadu;

2.3.3. programmas pieaugušajiem „Ceļš uz titulu” un “Zelta tituls”;

2.3.4. muzejpedagoģiskās programmas: “Purvs dzīvībai”, “Bez pagātnes nav nākotnes”, “Princeses stāsts” “Pa grāfa Borha takām Varakļanos”.

2.3.5. dažādas aktivitātes (šaušana ar loku, izbraucieni ar skrejriteņiem).

2.3.6. tūrisma maršruti pa Varakļānu novadu: Vēsturiskais ceļš uz Stirnieni, Martas Bārbales dzīves taka;

2.3.7. tūrisma takas : “Dvēseļu ceļi” un “Varakļānu pils parks”;

2.3.8. telpu noma: semināriem, konferencēm, banketiem un kāzu mielastiem, jaunlaulāto un viesu gulēšanai.

 

2.4. Muzejs ir piedalījies tūrisma gadatirgū Balttour-2013, ir Latvijas Piļu un muižu asociācijas biedrs, Latvijas Muzeju biedrības biedrs. Muzejs ir atrodams vairākās interneta vietnēs.

2.5. Muzejs ir veicis apmeklētāju aptaujas, kuru rezultātā ir uzlabojis savas komunikāciju spējas ar sabiedrību ( nosūtot jaunāko informāciju uz apmeklētāja epastu).

 

3. Mārketinga darba novērtējums

3.1. Tiešā informācijas nosūtīšana apmeklētājam ir labs veids to skaita palielināšanai.

3.2. Sadarbībā ar citiem TIC muzeja informācija nokļūst un ir redzama gandrīz visā    

Latvijā, kā arī ārzemēs.

3.3. Lielākai apmeklētībai ir nepieciešams šosejas malā izvietot spilgtu informējošu plakātu par muzeja atrašanās vietu, darba laikiem, tālruņiem un e-pastiem.

3.4. Vēl aktīvāk jāveicina muzeja produkta virzīšana tirgū ar informatīvu bukletu u.c.

reklamējošu informāciju starpniecību.

 

4. Mārketinga darba problēmas un prioritātes:

4.1. Mārketinga darba organizēšanai ir nepieciešams ieguldīt vairāk līdzekļu.

4.2. Lai mārketinga darbs būtu veiksmīgs jāizglīto personāls.

4.3. Lai muzeja pakalpojumu virzības vēlamais rezultāts būtu labs jāizveido pozitīvs produkta tēls un jāpaaugstina tā kvalitāte

4.4. Jāizveido atsevišķa muzeja mājas lapa, jo šobrīd informācija par muzeju tiek atainota Varakļānu novada kopējā mājas lapā.

4.5. Muzejam jāizveido lietotnes instagram konts.

4.6. Nepieciešams labiekārtot auto stāvvietu un labierīcības apmeklētājiem ar īpašām vajadzībām.

 

5. Darbības spējas uzlabošanas pasākumi 5 gadiem

5.1. Attīstīt un popularizēt muzeja produkta virzību tirgū regulāri sniedzot ziņas par  muzeja darbību caur TIC, muzeja mājas lapu, Varakļānu mājas lapu, citos   interneta portālos un masu medijos ar mērķi piesaistīt jaunus produkta pircējus.

5.2. Veikt potenciālo pircēju aptauju ar mērķi saprast viņu motivāciju, attieksmi  pret preci un izpētīt pircēja izturēšanos.

5.3. Popularizēt muzejpedagoģiskās programmas, tūrisma maršrutus un takas, lai veicinātu muzeja mērķauditorijas – skolēnu un pieaugušo lielāku apmeklējumu;

5.4. Pārdoto produktu rezultātā iegūtos līdzekļus izmantot muzeja turpmākas attīstības nodoršināšanai.

5.5. Uzstādīt informējošu interaktīvu stendu uz ato ceļa lielākas informētības  nodrošināšanai.

5.6. regulāra tūrisma gadatirgu un tūrisma informācijas centru salidojumu apmeklēsana.

5.7. Aktīva dalība pārrobežu projektos.

 

6. Paredzamie mārketinga darba rezultāti turpmākajos 5 gados

6.1. Izveidoti un popularizēti konkurētspējīgi muzeja produkti.

6.2. Palielināta muzeja mērķauditorija.

6.3. Palielināts apmeklētāju skaits gadā.

6.4. Papildināts muzeja budžets.

6.5. Panākta muzeja pieejamība apmeklētājiem ar īpašām vajadzībām.

6.6. Izglītots personāls mārketinga jomā.

6.7. Uzstādīts informējošs reklāmas stends uzautoceļa A12.

6.8. Aktīva sadarbība ar citām starpvalstu tūrima aģentūrām.

 

Varakļānu Novada muzeja vadītāja   T.Korsaka

 

 

 

VARAKĻĀNU NOVADA MUZEJA

ZINĀTNISKI PĒTNIECISKĀ DARBA POLITIKA

2020. – 2025. GADAM

 

   Varakļānu Novada muzeja pētnieciskais darbs aptver laika periodu no vissenākajielaikiem līdz mūsdienām, pēta Varakļānu grāfa M.Borha un citu ievērojamu personību dzīvi, darbību un to nozīmi novada kultūrvēsturē.Muzeja pamatuzdevums ir pētīt un papildināt muzeja krājumu ar kultūrvēsturiskiem materiāliem - fotogrāfijām, rakstiskiem un lietiskiem priekšmetiem par grāfa M.Borha dzīvi un tā zinātnisko darbību, kā arī ievērojamāko novada personību devumu Varakļānu novadam un sabiedrībai.

1. Muzeja pētniecības darba mērķis

Muzeja pētniecības darba mērķis ir apzināt un pētīt grāfa Borha un pārējo novada personību atstāto kultūras mantojumu, kā arī liecības par viņu dzīvi, darbību un to ietekmējošiem faktoriem:

1)izzināt ar grāfa Borha un citu novada ievērojamu personību dzīvi un darbību saistīto kultūras mantojumu krājumā un ārpus tā;

2)apzināt novada ievērojamākās personības un to darbības interpretējumu mūsdienās. Ar to nodrošināt muzeja pamatuzdevumu kvalitatīvu realizēšanu atbilstoši Varakļānu

Novada muzeja misijai.

Izmantojot pētnieciskā darba rezultātus, rast iespēju sabiedrībai caur ekspozīcijām, izstādēm un tematiskiem pasākumiem iepazīties ar Varakļāniem un novada vēsturei raksturīgo, ar to veidojot iedzīvotājos izpratni par savu vēsturi un kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi.

2. Pētniecības darba raksturojums

2.1.Varakļānu Novada muzeja nolikuma 3.1.2. punkts nosaka īstenot uz krājuma balstītu pētnieciskā darba politiku:

2.1.1.Veidot zinātniskā apraksta kartotēkas un datu bāzes;

2.1.2.Sastādīt ekspozīciju un izstāžu koncepcijas, veidot publikācijas;

2.1.3.Veikt krājuma zinātnisko izpēti;

2.1.4.Veikt Varakļānu grāfa M. Borha un citu novada ievērojamu personību darbības, dzīves un novada kultūrvēstures izpēti no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām;

2.1.5.Zinātnisko darbu veikt organizējot ekspedīcijas, zinātniskos komandējumus,

bibliotēkās un arhīvos, sadarbojoties ar iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām,

iepazīstoties ar citu muzeju un privātajām kolekcijām;

2.1.6.Zinātniski pētnieciskā darba rezultātā iekārtot izstādes, ekspozīcijas, izdot zinātniski pētnieciskus izdevumus (monogrāfijas, bukletus, grāmatas u.c.),

publicēt rakstus.

Dokumentācija, kas veidojusies zinātniski pētnieciska, metodiska vai izglītojoša darba rezultātā (referāti, lekciju teksti, ekskursiju teksti, ekspozīciju plāni) tiek ievietoti zinātniskajā arhīvā.

2.2.Varakļānu Novada muzeja pētniecības darba objekts ir Varakļāni un Varakļānu novads, kurā ietilpst:

2.2.1.Apkārtnes vēstures pētījumi par 9.g.t.pirms m.ē.;

2.2.2.Grāfa M.Borha dzīve un zinātniskā darbība;

2.2.3.Varakļānu novada attīstība un izaugsme;

2.2.4.Ievērojamāko personību devums novadam.

2.3.Pētniecības darba avoti

2.3.1.Varakļānu Novada muzeja krājums;

2.3.2.Kaimiņu novadu muzeju krājumi, bibliotēkas, skolas u.c.;

2.3.3.Latvijas Valsts arhīva Rēzeknes filiāle - materiāli līdz 1940.gadam;

2.3.4.Latvijas Valsts arhīvs - materiāli no 1940.gada;

2.3.5.Latvijas Nacionālā, LU Akadēmiskā un Latvijas Zinātņu akadēmijas bibliotēkas;

2.3.6.Varakļānu novada iedzīvotāju atmiņas un personīgie arhīvi;

2.3.7.Ārzemēs dzīvojošo novadnieku personīgie arhīvi;

2.3.8.Vēsturisko notikumu laikabiedru sniegtās atmiņas, dzīvesstāsti u.tml.;

2.3.9.Skolas novadpētniecības pulciņa savāktie materiāli un liecības;

2.3.10.Interneta resursi.

2.4.Pētniecības darba īstenotāji un resursi.

2.4.1.Varakļānu Novada muzejā pētniecisko darbu galvenokārt veic muzeja darbinieki: muzeja vadītāja, krājuma glabātāja un dokumentu sistēmu vadītāja;

2.4.2.Pētnieciskā darba veikšanā tiek iesaistīti bibliotekāri, skolotāji, Varakļānu Novada muzeja padomes locekļi, skolēni un studenti, novadpētnieki, izpētes grupas u.c.;

2.4.3.Pētniecības darbam tiek izmantoti muzeja un katra individuālie resursi.

2.5.Tēmu izvēles kritēriji:

2.5.1.Pētniecisko tēmu izvēles kritērijus nosaka Varakļānu Novada muzeja attīstības stratēģija un tai pakārtotie pētniecības darba mērķi, kas ir teorētiskais pamats ekspozīciju, tematisko izstāžu vēstījuma izstrādei un publikāciju sagatavošanai.

2.5.2.Pētniecisko tēmu izvēles galvenie kritēriji ir :

2.5.2.1.Novada vēstures un ievērojamāko personību devums novada attīstībā;

2.5.2.2.Svarīgākie vēstures notikumi no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.

3.Pētniecības darba un tā rezultātu novērtējums.

Nr.

Pētniecības darba uzdevums

 

Izpilde

 

Laiks

p.k.

               

1.

Veidot zinātniskā apraksta

Sākts veidot zinātniskā

 

2016.g.

 

kartotēkas un datu bāzes

apraksta kartītes

   

2.

Sastādīt ekspozīciju un izstāžu

Tiek veidoti izstāžu darba

 

Katru gadu

 

koncepcijas, veidot publikācijas

plāni

       

3.

Veikt krājuma zinātnisko izpēti

Lēnām izpēte tiek veikta

 

Katru gadu

3.1. pētniecības tēmas.

         

Nr.p.k.

Izvirzītās pētniecības tēmas

 

Laiks

 

Izpilde

 

Ieguvums

1.

 

Senais Varkas novads

 

2014.-2019.

 

Izpēte pabeigta

 

Izveidota

           

uz šobrīd

 

pastāvīgā

           

pieejamajiem

 

modernizētā

           

materiāliem.

 

ekspozīcija

           

Izpēte turpinās

 

“ Senās godības

           

no

 

atspulgs laikmetu

           

jaunieguvumiem.

 

griežos.”

2.

 

Grāfa M.Borha dzimtas

 

2014.-2019.

 

Izpēte pabeigta

 

Izveidota jaunā

   

dzīve, darbība, atstātais

     

uz šobrīd

 

modernizētā

   

kultūrvēst. mantojums

     

pieejamajiem

 

ekspozīcija “

           

materiāliem par

 

Senās godības

           

Borhu dzimtu.

 

atspulgs laikmetu

           

Izpēte turpinās

 

griežos.”

             

 

     

no

 
     

jaunieguvumiem.

 

3.

Profesora L.Latkovska

2014.-2019.

Izpēte veikta

Iegūts Leonarda

 

dzimtas devums novada

 

sadarbībā ar

Latkovska

 

kultūrvēsturē

 

Latkovsku

personīgais

     

dzimtas pārstāvi

arhīvs ( grāmatas,

     

ASV.

dokumenti,

     

Pētniecība

mācību materiāli,

     

turpinās.

fotogrāfijas u.c.).

4.

Ebreju kopienas dzīve

2015.-2019.

Izpēte veikta

Iegūti materiāli

 

Varakļānos

 

sadarbībā ar

modernizētās

     

Izraēlas un

ekspozīcijas

     

Latvijas ebreju

ebreju stenda

     

kopienu

izveidošanai.

     

pārstāvjiem.

 

5.

Vēsturisko karu atstātās

2015.-2019.

Izpēte veikta

Apkopots

 

liecības Varakļānu novadā un

 

daļēji.

materiāls par

 

to dalībnieki, kā arī citos

 

Pētījums

Lāčplēša kara

 

pasaules karos piedalījušos

 

turpinās.

ordeņa

 

novada iedzīvotāju

   

kavalieriem.

 

apzināšana

     

6.

Varakļānu novada vēstures

2016.-2018.

Izpēte pabeigta

Iegūti materiāli

 

attīstība un tā ievērojami

 

uz šobrīd

jaunās pastāvīgās

 

iedzīvotāji

 

pieejamajiem

ekspozīcijas

     

materiāliem.

ierīkošanai.

     

Izpēte turpinās

 
     

no

 
     

jaunieguvumiem.

 

4.Pētniecības darbā konstatētās problēmas, no tām izrietošās pētniecības darba prioritātes.

Pētniecības darba norisi muzejā kavē zinātniskā līdzstrādnieka trūkums. Pētījumus muzejā veic muzeja vadītāja, krājuma glabātāja un dokumentu sistēmu vadītāja. Pamatā pētījumus iegūstam sadarbības rezultātā ar zinātniekiem, bibliotekāriem, studentiem u.c. interesentiem.

4.1.Pētniecības darba prioritātes turpmākajos 5 gados.

Varakļānu Novada muzejs turpmākajos 5 gados Varakļānu novada vēstures notikumu izpētei un apkopošanai izvirza sekojošas prioritātes:

Nr.p.k.

Izvirzītās pētniecības tēmas

Laiks

Ieguvums

1.

Varakļānu vidusskolai -100

2020.-2021.

Iegūti materiāli izstādes

     

veidošanai par godu

     

skolas simtgadei 2021.

     

gadā, publikācijām

     

laikrakstos,

     

publiskošanai interneta

     

vidē.

2.

Mūsu tautieši ārzemēs:

 

Iegūti jauni materiāli

     

 

 

2.1. pētīt profesora, valodnieka L.

 

interaktīvajam stendam,

 

Latkovska dzimtu, tās atstāto

2020.-2021.

publikācijām

 

kultūrvēsturisko mantojumu;

 

laikrakstos, lekcijām,

 

2.2. tulkot L. Latkovska zinātniskās

 

izmantošanai skolēnu

 

publikācijas;

2010.-2023.

zinātniski

 

2.3. izpētīt dzejnieces P. Zalānes –

 

pētnieciskajos darbos,

 

Vallenas arhīvu.

2021.-2025.

publiskošanai interneta

     

vidē.

3.

Zinātniskā izpēte krājuma priekšmetiem

 

Iegūta padziļināta

 

( reģistrēts krājuma priekšmeta

2020.-2023.

informācija par

 

detalizēts apraksts un vizuālā fiksācija):

2023.-2025.

priekšmetiem, kurus var

 

3.1. priekšmetu kolekcija;

 

izmantot muzeja

 

3.2. keramikas kolekcija.

 

izstāžu, pasākumu

     

rīkošanā, semināriem,

     

lekcijām, muzeja

     

pedagoģiskajām

     

programmām.

4.

Latvijas Neatkarības karš. II Pasaules

2020.-2021.

Iegūti materiāli

 

karš

 

programmas “ Es karā

     

aiziedams...”

     

izveidošanai, uzskates

     

materiālu veidošanai.

5.Paredzamie pētniecības darba rezultāti turpmākajos 5 gados.

5.1.Pētījumu rezultātā :

5.1.1.papildināt jauno interaktīvo ekspozīciju par novada kultūrvēsturi un tās iedzīvotājiem;

5.1.2.veidot vēsturiskas izstādes un tematiskus pasākumus, lasīt lekcijas, izdot monogrāfijas, katalogus par ievērojamākajiem vēstures notikumiem un personībām;

5.1.3.uz pētījumu bāzes veidot jaunas un pilnveidot esošās muzeja pedagoģiskās programmas.

6.darbības spējas uzlabošanas pasākumi 5 gadiem.

6.1.Sistemātiska sadarbības veidošana ar pētniecības iestādēm;

6.2.Mērķtiecīga un sistemātiska muzeja darbinieku kvalifikācijas celšana;

6.3.Pieredzes apmaiņa citos Latvijas un ārzemju muzejos un bibliotēkās;

6.4.Jaunu informācijas avotu ieguve;

6.5.Aktīva interneta resursu apguve;

6.6.Sadarbība ar muzeja Izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītāju;

6.7.Atbilstošas darba vides organizēšana ar nepieciešamo aprīkojumu.

Varakļānu Novada muzeja vadītāja T. Korsaka 

 

VARAKĻĀNU NOVADA MUZEJA

KRĀJUMA VEIDOŠANAS UN SAGLABĀŠANAS POLITIKA
2020. – 2025.GADAM

 

Varakļānu Novada muzeja (turpmāk tekstā - VarNM) krājuma politika izstrādāta pamatojoties uz MK Noteikumiem Nr.959 „Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu”, VarNM nolikumu. Krājuma politika izriet no muzeja misijas un ataino krājuma veidošanas, pārraudzības principus, nosaka krājuma saturu, kvalitāti, krājuma dokumentēšanu, glabāšanu un saglabāšanu, krājuma drošību, pieejamību un izmantošanu. Krājuma politika balstās uz esošās situācijas analīzi un izvirzītajiem uzdevumiem krājuma veidošanā, dokumentēšanā, saglabāšanā, restaurēšanā un izmantošanā.

 

1. Krājuma politikas mērķis un uzdevumi Mērķis:

Nodrošināt krājuma garīgo un materiālo vērtību pētniecību, pieejamību, saglabāšanu, modernizāciju un aizsardzību, veidot tādu muzeja krājumu, kas ikvienam interesentam ļautu iepazīt Varakļānu novada kultūrvēsturisko mantojumu.

 

Uzdevumi:

  • veidot muzeja krājumu kā daudzpusīgu bāzi Varakļānu novada kultūrvēstures       izpētes un izstāžu darba nodrošināšanai;
  • nodrošināt VarNM krājuma saglabāšanu, modernizāciju un attīstību.
  • muzeja krājuma telpās nodrošināt sabiedrības pieejamību.
  • mikroklimata mērīšanai un uzturēšanai krājuma telpās iegādāties digitālo temperatūras mērītāju, mitruma savācēju un gaisa attīrītāju.

 

2. Krājuma satura izvērtējums un prioritāšu noteikšana

 

Krājuma veidošana

 

VarNM veido krājumu atbilstoši muzeja misijai un muzeja darbības mērķiem.

VarNM krājums pamatā komplektēts par Varakļānu un Varakļānu novada ievērojamāko personu dzīvi un darbību.  

VarNM krājums sastāv no pamatkrājuma un palīgkrājuma, kuru raksturo sekojošas no Grāfa M.Borha un citu ievērojamu personību dzīves un darbības Varakļānos un novadā kolekcijas:

  • rakstiskie materiāli; dokumenti;
  • fotomateriāli;
  • mākslas priekšmeti;
  • numismātika, bonistika;
  • arheoloģija; keramika;
  • priekšmeti;
  • videokasetes, audiokasetes, CD.

Muzeja krājums pamatā tiek veidots pēc Varakļānu grāfa M.Borha un citu ievērojamu novadnieku dzīves un darbības materiālu apkopojuma Varakļānu pilī, kur izveidots Varakļānu Novada muzejs. Liela daļa krājuma priekšmeti tika izvietoti ekspozīcijā „Senās godības atspulgs laikmeta griežos” par grāfu M.Borhu un novada vēsturi. VarNM krājums ir bāze gan tematiskajām izstādēm, gan ekspozīcijām.

 

 

 

Izvirzītās prioritātes krājuma darbā

 

  1. Krājuma kolekciju zinātniskā inventarizācija.
  2. Krājuma papildināšana atbilstoši perspektīvā krājuma papildināšanas politikai:
    1. Varakļānu novada vēsture fotogrāfijās, dokumentos un lietiskajos priekšmetos;
    2. novada ievērojamāko vēstures notikumu, personību un dzimtu izpēte;
    3. krājuma telpu remonts un aprīkojuma uzlabošana;
    4. dokumentācijas pilnveidošana.
    5. 3.Krājuma digitalizācijas procesa turpināšana
    6. 4. Zinātniskā arhīva pilnveidošana.

 

Krājuma veidošanas galvenie principi

              

  • Priekšmeta atbilstība muzeja misijai un krājuma politikai, to mērķiem un uzdevumiem.
  • Krājumu papildināt ar visa veida oriģināliem, atdarinājumiem un kopijām visās avotu grupās pamatkrājumam un palīgkrājumam, kas atbilst muzeja darbībai, krājuma komplektēšanas politikai un ataino kultūrvēsturiskos un vēsturiskos notikumus novadā.
  • Priekšmetam jābūt vēsturiskai, kultūrvēsturiskai, mākslinieciskai, memoriālai vai zinātniskai vērtībai.
  • Priekšmeta izmēri un krājuma telpu fiziskā ietilpība
  • Priekšmeta legāla izcelsme un īpašumtiesības.

 

Krājuma komplektēšanas tēmas

 

Lai veidotu muzeja misijai un stratēģiskajiem mērķiem atbilstošu krājumu, nepieciešams veidot muzeja krājumu atbilstoši perspektīvā plānotajiem muzeja produktiem ar sekojošām tēmām:

  • Grāfa M.Borha dzīve un zinātniskā darbība – krājums papildināms uz pētnieciskajā darbā iegūtajiem materiāliem: arhīvu dokumentiem, aprakstiem, fotogrāfijām,

mākslas darbiem (restaurāciju) un autentiskiem tā laika priekšmetiem;

  • Novada ievērojamāko personību dzīve un darbība – pētnieciskā darbā un dāvinājumu veidā no ievērojamāko personību radiniekiem, draugiem un domubiedriem iegūtie oriģinālie un atdarinātie materiāli: fotogrāfijas, dokumenti, apraksti, rokraksti, grāmatas, mākslas darbi, priekšmeti, videomateriāli u.c.
  • Varakļānu pilsētas un novada vēsture – pētnieciskā darbā un dāvinājumu veidā no vietējiem iedzīvotājiem un ārzemēs dzīvojošajiem novadniekiem, novadpētniekiem un skolēniem iegūtie materiāli krājuma papildināšanai ar visa veida oriģināliem un atdarinājumiem visās avotu grupās: arheoloģija, dokumenti, apraksti, grāmatas, fotogrāfijas, priekšmeti, mākslas darbi, videomateriāli, tekstilijas u.c.
  • Izglītība un reliģija Varakļānu novadā – krājums papildināms uz pētnieciskā darba bāzes un dāvinājumu veidā iegūtiem materiāliem.
  • Novadnieki Latvijas Brīvības cīņās – krājums papildināms uz pētnieciskā darba bāzes un dāvinājumiem, aicinot novadniekus papildināt muzeja krājumu ar materiāliem par viņu tēvu un vectēvu dalību valsts aizstāvēšanā.

 

 

 

 

 

Krājuma papildināšanas avoti

 

Dāvinājumi no privātpersonām, iestādēm, pirkumi, pārņemšana no publiskām vai privātām institūcijām, atradumi ekspedīcijās, novēlējumi, mantojumi, atdarinājumi.

Dažādi skolēnu, studentu, novadpētnieku vai muzeja darbinieku projekti un pētījumi, mākslinieku darinājumi, veltījumi un monogrāfijas.

(Krājuma papildināšanas kārtību skatīt „Noteikumi par Varakļānu Novada muzeja krājuma papildināšanu”)

 

VarNM krājumā nekrāj

 

  • Ar citiem Latvijas novadiem saistītos kultūrvēstures materiālus;
  • Liela izmēra mēbeles un lauksaimniecības tehniku, rūpnieciskās ražošanas iekārtas, autotransporta līdzekļus.

 

Krājuma papildināšanas kritēriji

 

  • Eksponāta atbilstība muzeja misijai, darbības profilam, mērķiem un uzdevumiem.
  • Priekšmeti ar muzejisku vērtību – oriģināls, kopija vai atdarinājums, kas atbilst zinātniskās pētniecības darba tēmai un kolekcijai.
  • Izmērs atbilstoši krājuma saglabātības apstākļu nodrošināšanai un krājuma telpu fiziskai ietilpībai.
  • Varakļānu pilsētas un novada teritorija līdz 1940.g.;
  • Priekšmeta memoriālā, informatīvā vērtība;
  • Krājums papildināms, ņemot vērā krājuma fizisko ietilpību.

 

Krājuma papildināšanas metodes

 

  • Muzejs gaidīs un pieņems dāvinājumus.
  • Vāks zinātniskus pētījumus.
  • Rīkos ekspedīcijas. Veiks iepirkumus.
  • Piesaistīs vietējos iedzīvotājus un skolu izglītojošo jaunatni (ar sludinājuma sniegšanu presē par jaunu priekšmetu ievākšanu).

 

Krājuma papildināšanas avots

 

Varakļānu pilsētas un Varakļānu novada teritorija un iedzīvotāji līdz 1941.g. teritoriālajai reformai.

 

Krājuma izmantošanas nosacījumi

 

VarNM nodrošina krājuma pieejamību sabiedrībai un tā izmantošanu zinātniski pētnieciskā, kultūras, izglītības un estētiskās audzināšanas jomā.

Ar muzeja krājuma priekšmetiem apmeklētāji un pētnieki var iepazīties izstādēs, ekspozīcijās un tematiskos pasākumos.

 

 

 

Specifiskie nosacījumi:

 

  1. Eksponēšanai :
    1. 1.eksponēt rakstisko un fotomateriālu kolekciju kopijas;
    2. 2.tekstiliju izstrādājumus eksponēt slēgtās vitrīnās;
    3. 3.
    4. 4.nodrošināt eksponātu aizsardzību pret kaitīgo saules staru un atmosfēras iedarbības ietekmi;
    5. 5.eksponēt saskaņā ar MK Noteikumiem par Nacionālo muzeju krājumu.
    6. Izglītojošam darbam
    7. 1.izmantot eksponātu kopijas, vai speciāli izgatavot atdarinājumus;
    8. 2. oriģinālus drīkst izmantot tikai krājuma glabātāja klātbūtnē.
      1. Pētniecībai
        1. 1.Tiek izsniegtas eksponātu kopijas vai oriģināli krājuma glabātāja klātbūtnē;
        2. 2.
        3. 3.kopijas, grāmatas u.c. pētniecības materiālus iznes no muzeja tikai uz pētnieka iesnieguma pamata, kur norādīts pētīšanas mērķis, un, kuru reģistrē speciālā muzeja krājuma izmantošanas grāmatā.
        4. Deponēšanai

       VarNM deponē:

-             no mākslas kolekcijas – Mt;

-             no rakstisko materiālu kolekcijas – Rap, Rg;

-             no fotomateriālu kolekcijas – Ft, Fk;

-             videokasetes – Av;

-             priekšmetu kolekciju – P

           VarNM nedeponē – arheoloģijas, dokumentu, keramikas, numismātikas, tekstiliju kolekcijas, kā arī no mākslas kolekcijas – Mg, Ms, no priekšmetu kolekcijas – Ps, no rakstisko materiālu kolekcijas – Rat, Ruv, Ra, Rp, Rs, Rip, Rr, Raž, Rd.

 

Konservācija un restaurācija

 

     Muzeja krājuma priekšmetu restaurāciju veic sertificēts restaurators saskaņā ar krājuma komisijas lēmumu par priekšmeta nepieciešamību to restaurēt. Kritērijus restaurācijai nosaka pieaicināts eksperts-restaurators.

Muzejam nav sava restauratora, tāpēc tas jāpieaicina no malas. Restaurācijai līdzekļi tiek plānoti muzeja budžetā vai piesaistīts līdzfinansējums.

 

3. Paredzamie krājuma darba rezultāti

 

A – sasniedzamie rezultāti pie pašreizējā finansējuma

 

Pie pašreizējā finansējuma turpmākajiem 5 gadiem tiek paredzēts:

  • nodrošināt krājuma telpu atjaunošanu ar kosmētisko remontu;
  • turpināt krājuma ievadīšanu NMKK;
  • turpināt izpēti par novada ievērojamākajām personībām un dzimtām;
  • papildināt zinātnisko arhīvu;
  • papildināt kolekcijas ar nozīmīgiem eksponātiem; nodrošināt krājuma pieejamību sabiedrībai;
  • nodrošināt eksponātu drošību un saglabātību.

 

B- sasniedzamie rezultāti, izmantojot papildus nepieciešamo finansējumu

  1. Veikt eksponātu restaurāciju;
  2. Krājuma telpu aprīkojuma uzlabošana;
  3. Nodrošināt krājuma pieejamību sabiedrībai.

 

 

4. Krājuma darba darbības spēju uzlabošanas pasākumi turpmākajiem 5 gadiem

 

Krājuma veidošana un papildināšana

 

N. p.

k.

 

Aktivitāte

 

Gads

1.

Krājuma papildināšana ar materiāliem par grāfa M.Borha dzīvi un zinātnisko darbību

2020.- 2025.

2.

Krājuma papildināšana ar Varakļānu pilsētas un novada vēsturiskām un kultūrvēsturiskām fotogrāfijām un dokumentiem

 

2020.-2025.

3.

Krājuma papildināšana ar kultūrvēsturiskām liecībām par novada ievērojamākajām dzimtām un personībām.

2020.-2025.

4.

Dāvinājumu un mantojumu pieņemšana, ekspedīciju rīkošana.

2020.-2025.

5.

Pamatkrājuma un palīgkrājuma izvērtēšana

2020. – 2025.

6.

Krājuma papildināšana ar materiāliem par izglītību, reliģiju un novadniekiem Latvijas Brīvības cīņās.

2020. - 2025.

 

Krājuma uzskaite

 

N.p.

k.

 

Aktivitātes

 

Gads

1.

Eksponātu pieņemšana un uzskaite krājumā

2020.-2025.

2.

Muzeja priekšmetu aktēšana un signēšana

pastāvīgi

3.

Kartotēkas pilnveidošana

pastāvīgi

4.

Darba turpināšana pie krājuma digitalīzācijas

pastāvīgi

 

Krājuma saglabāšana un drošība

 

N. p.

k.

 

Aktivitātes

 

Gads

1.

Muzeja krājuma esības pārbaude

Katru gadu

2.

Krājuma telpu uzturēšana atbilstoši MK Noteikumiem Nr. 959 “Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu”

 

pastāvīgi

3.

Eksponātu restaurācija

2020.-2023.

4.

Eksponātu aizsardzība atbilstoši Noteikumiem par Nacionālo muzeju krājumu

 

pastāvīgi

5.

Slēgtu vitrīnu iegāde izstāžu vajadzībām

2020.-2022.

6.

Nodrošināt eksponātu glabāšanu bezskābes aploksnēs, mapēs un kastēs

 

2020. – 2025.

 

Varakļānu Novada muzeja vadītāja    T.Korsaka.

 

 

 

VARAKĻĀNU NOVADA MUZEJA 

NOTEIKUMI PAR MUZEJA KRĀJUMU 

2020. - 2025. GADAM

I. Vispārīgie jautājumi

1.Noteikumi par Varakļānu Novada muzeja krājumu (turpmāk – Noteikumi) izstrādāti saskaņā ar Ministru kabineta 21.11.2006 noteikumiem Nr. 956 ,,Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu" (turpmāk tekstā – MK noteikumi) un Varakļānu Novada muzeja (turpmāk –

Muzejs) Nolikumu. Noteikumi nosaka Varakļānu Novada muzeja krājuma (turpmāk – Krājums) veidošanas, papildināšanas, uzskaites, saglabāšanas un izmantošanas kārtību, kā arī rīcību ar tajā esošajiem priekšmetiem un kolekcijām.

2.Darbības ar krājumu, kas nav raksturotas Noteikumos, tiek veiktas saskaņā ar Ministru kabineta 21.11.2006 noteikumos Nr.956 «Noteikumi par Nacionālo muzeju krājumu» (turpmāk – MK noteikumi) noteikto kārtību.

3.Noteikumi ir saistoši ikvienam Muzeja darbiniekam, kura amata pienākumi ir saistīti ar Krājuma veidošanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu.

4.Muzeja vadītājs:

4.1.nosaka Krājuma komplektēšanas politiku un vada pētniecisko darbu Muzejā;

4.2.izdod rīkojumus attiecībā uz Krājuma veidošanu un apstiprina Krājuma uzskaites dokumentus ar parakstu un zīmogu;

4.3.atbild par Krājuma uzskaites, glabāšanas, konservācijas, restaurācijas un izmantošanas materiāltehnisko nodrošinājumu apstiprinātā budžeta ietvaros;

4.4.kontrolē Krājuma glabāšanas apstākļus, krātuvju un ekspozīcijas telpu sanitāri tehnisko un elektrotehnisko stāvokli, drošību un ugunsdzēšamo aparātu darbību;

4.5.nodrošina Muzeja darbinieku kvalifikācijas celšanu ar Krājuma darbu saistītos jautājumos apstiprinātā budžeta ietvaros;

4.6.izdod rīkojumus par Krājuma priekšmetu esības pārbaudes veikšanu un pārbaudes komisijas izveidi;

4.7.apstiprina Krājuma komisijas atzinumus.

5.Krājuma glabātājs:

5.1.ir materiāli atbildīgs par Krājumu (noslēgts materiālās atbildības līgums);

5.2.vada Krājuma komplektēšanas, uzskaites un saglabāšanas darbu Muzejā un piedalās tā īstenošanā;

5.3.veic Krājuma priekšmetu zinātnisko izpēti un apstrādi;

5.4.veic Krājuma priekšmetu digitalizēšanu un informācijas ievadīšanu Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogā (NMKK);

5.5.vada Krājuma komisijas darbu;

5.6.plāno un vada Krājuma esības pārbaužu norisi;

5.7.sagatavo ierosinājumus Noteikumu papildinājumiem un grozījumiem atbilstoši izmaiņām muzeju nozari reglamentējošajā likumdošanā;

5.8.sagatavo pārskatus par Krājuma darbu;

5.9.nodrošina Krājuma uzskaites dokumentācijas saglabāšanu;

5.10.darbojas Muzeja padomē.

6.Pieņemot darbā Krājuma glabātāju un atbrīvojot viņu no darba pienākumiem, sastāda nodošanas-pieņemšanas aktu, kurā ieraksta Krājuma priekšmetu vienību skaitu atbilstoši inventāra grāmatām, Krājuma priekšmetu uzskaites dokumentācijas sarakstu un raksturo Muzeja Nacionālā krājuma priekšmetu glabāšanas apstākļus.

7.Krājuma priekšmetus uzskaita un pārvalda centralizēti un glabā Muzeja krātuvē. Atsevišķas kolekcijas var tikt nodotas to Muzeja speciālistu materiālā atbildībā, kuri veic attiecīgo kolekciju izpēti un dokumentēšanu.

8.Remonta, saimniecisko u.c. darbu veikšanu krātuvē un ekspozīcijās, kā arī darbības ar Krājuma priekšmetiem saskaņo ar Krājuma glabātāju.

9.Muzejā darbojas Krājuma komisija, kas saskaņā ar Krājuma komisijas nolikumu izskata visus ar Krājuma darbu saistītos jautājumus. Krājuma komisijas locekļi ir muzeja darbinieki.

10.Krājuma komisija (turpmāk – Komisija)

10.1.Komisijas sastāvā ir 3 muzeja darbinieki.

10.2.Komisija izskata visus ar muzeja krājumu saistītos jautājumus.

10.3.Komisijas darbā par padomdevējiem bez balss tiesībām var pieaicināt dažādu nozaru ekspertus, kā arī Varakļānu novada pašvaldības speciālistus.

10.4.Komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas no tās locekļiem.

10.5.Lēmumus pieņem ar balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās līdzīgi, izšķirošā ir Komisijas vadītāja balss. Komisiju vada krājuma glabātājs.

10.6.Komisija savā darbībā vadās pēc muzeja Nolikuma, darba plāniem, vidējā termiņa darbības stratēģijas, muzeja krājuma komplektēšanas politikas, zinātniskās izpētes stratēģijas un konkrētajiem uzdevumiem.

10.7.Komisija organizē sēdes pēc vajadzības, taču ne retāk kā reizi ceturksnī.

II. Krājuma veidošana un papildināšana

11.Krājumu veido atbilstoši Muzeja misijai, iekļaujot tajā materiālās un nemateriālās liecības, kas vēsta par Varakļānu novada vēstures notikumiem un raksturo varakļāniešu ieguldījumu novada vēsturiskajā attīstībā.

12.Krājums sastāv no pamatkrājuma un palīgkrājuma.

13.Pamatkrājumā ir muzeja priekšmeti, kuriem ir kultūrvēsturiska, mākslinieciska, zinātniska vai memoriāla vērtība. Tie atbilst Muzeja misijai un Krājuma komplektēšanas politikai.

14.Palīgkrājumā ir:

14.1.muzeja priekšmetu pārējie eksemplāri, ja Krājumā ir analogs attiecīgā priekšmeta eksemplārs;

14.2.materiāli, kas izgatavoti zinātniskām, kultūrizglītojošām vai ekspozīcijas vajadzībām; 

14.3.pietiekami neizpētīti muzeja priekšmeti, kurus pēc to izpētes varētu iekļaut pamatkrājumā;

14.4.slikti saglabājušies priekšmeti, kurus pēc to restaurēšanas varētu iekļaut pamatkrājumā;

14.5.priekšmeti, kuriem ir zemāka mākslinieciskā vērtība nekā pamatkrājumā ietveramajiem priekšmetiem;

14.6.priekšmeti no nenoturīgiem un nepārbaudītiem materiāliem.

15.Krājuma papildināšanas avoti:

15.1.dāvinājumi un pirkumi no fiziskajām vai juridiskajām personām;

15.2.fizisku vai juridisku personu novēlējumi un mantojumi;

15.3.dažāda veida ekspedīcijās iegūtie priekšmeti;

15.4.pārņemšana no publiskām un privātām institūcijām;

15.5.muzeja uzdevumā izgatavoti priekšmeti, tai skaitā arī atdarinājumi;

15.6.muzeju priekšmetu maiņa.

16.Krājuma galvenie papildināšanas kritēriji:

16.1.Varakļānu novadam raksturīgi priekšmeti ar muzejisku vērtību, kas atbilst Muzeja misijai un Krājuma komplektēšanas politikai;

16.2.priekšmeti ar īpašu kultūrvēsturisku un māksliniecisku nozīmi, kura nozīme pārsniedz novada robežas (nacionālas nozīmes priekšmeti);

16.3.memoriālie priekšmeti par Borhu dzimtu un citām Varakļānu novada ievērojamām personībām;

16.4.priekšmetu saglabātība un saglabāšanas iespējas;

16.5.priekšmeta izmēru atbilstība krātuves iespējām.

17.Priekšmetam nonākot Muzejā, Krājuma komisija izvērtē piedāvājumu un pieņem lēmumu, par priekšmeta atbilstību Krājumam un to, kurā Krājuma daļā (pamatkrājumā vai palīgkrājumā) priekšmets ieskaitīts. Krājuma komisijas lēmumu ieraksta protokolā, kuru Krājuma glabātājs iesniedz Muzeja vadītājam apstiprināšanai.

18.Ja Muzejs nav ieinteresēts iekļaut šo priekšmetu krājumā, tad Krājuma glabātājs informē īpašnieku par to un uzaicina saņemt šo priekšmetu atpakaļ.

19.Ja Muzejs ir ieinteresēts krājuma papildināšanā, tad Krājuma glabātājs vai Muzeja speciālists, pamatojoties uz Krājuma komisijas lēmumu, veic Krājuma uzskaites procedūras, kas aprakstītas Noteikumu nodaļā III. Krājuma uzskaite.

20.Muzeja priekšmetus no pamatkrājuma izņem un atsavina, ievērojot MK noteikumos noteikto kārtību – pamatojoties uz Kultūras ministrijas lēmumu un Muzeja vadītāja rīkojumu.

21.Muzeja priekšmetus no palīgkrājuma izņem, pamatojoties uz Krājuma komisijas lēmumu un Muzeja vadītāja rīkojumu.

22.Pēc rīkojuma saņemšanas Krājuma glabātājs sastāda priekšmetu izņemšanas aktu un reģistrē to žurnālā ,,Muzeja priekšmetu izņemšanas aktu reģistrācijas žurnāls”. Krājuma glabātājs veic atzīmi par priekšmeta izņemšanu inventāra grāmatā un kartotēkā, norādot rīkojuma numuru un datumu. Dokumentus par priekšmetu izņemšanu no Krājuma glabā atbilstoši Lietu nomenklatūrai.

23.No Krājuma izņemto priekšmetu inventāra numurus aizliegts izmantot jauniegūtajiem Krājuma priekšmetiem.

III.Krājuma uzskaite

24.Krājums ir pakļauts finanšu grāmatvedības uzskaitei.

25.Muzeja dokumentēšanas mērķis ir nodrošināt Krājuma juridisko un zinātnisko aizsardzību, kā arī radīt priekšnoteikumus tā izpētei un izmantošanai.

26.Krājuma dokumentēšanu veic saskaņā ar MK noteikumiem.

27.Krājuma uzskaites nodrošināšanai Muzejs veic šādas darbības:

27.1.muzeja priekšmeta iegūšanas dokumentu sastādīšana;

27.2.pamatinformācijas par muzeja priekšmetu reģistrēšana pamatkrājuma vai palīgkrājuma inventāra grāmatā;

27.3.muzeja priekšmeta signēšana;

27.4.muzeja priekšmeta uzskaites kartītes sastādīšana;

27.5.krājuma klasifikācijas izveide un

27.6.krājuma izvietošanas sistēmas (topogrāfijas) izveide.

28.Krājuma uzskaites dokumentāciju veido šādi dokumenti:

28.1.Krājuma komisijas sēžu protokoli (1. pielikums);

28.2.Dāvinājuma līgums (2.pielikums);

28.3.Pirkuma līgums (3.pielikums);

28.4.Akts par priekšmeta pieņemšanu pastāvīgā glabāšanā (4.pielikums);

28.5.Deponējuma līgums (5.pielikums);

28.6.Krājuma priekšmetu esības pārbaudes akts (6. pielikums)

28.7.Akts par priekšmeta izdošanu uz laiku (deponēšanu) un tā saņemšanu

(7.pielikums);

28.8.Akts par priekšmetiem, kas izņemti no krājuma;

28.9.Aktu reģistrācijas žurnāli;

28.10.Līgumu reģistrācijas žurnāli;

28.11.Inventāra grāmatas pamatkrājumam un palīgkrājumam;

28.12.Inventāra grāmatu reģistrācijas žurnāls;

28.13.Tematiskā uzskaites kartotēka;

28.14.Krājuma izmantošanas reģistrācijas grāmata;

28.15.Eksponātu saraksti.

29.Krājuma priekšmetu uzskaites nodrošināšanai Krājuma glabātājs:

29.1.pamatojoties uz Krājuma komisijas lēmumu, sastāda dāvinājuma vai pirkuma līgumu. Līgumu slēdz Muzeja vadītājs ar priekšmeta īpašnieku;

29.2.sastāda Aktu par priekšmeta pieņemšanu Muzeja īpašumā, ko apstiprina Muzeja vadītājs;

29.3.reģistrē Muzeja priekšmetu pamatkrājuma vai palīgkrājuma inventāra grāmatā, piešķirot tam unikālo Krājuma uzskaites jeb inventāra numuru, ko veido atbilstošais šifrs un kārtas numurs, ar kādu priekšmets reģistrēts inventāra grāmatā. Priekšmetu reģistrē inventāra grāmatā ne vēlāk kā mēnesi pēc tā pieņemšanas Muzeja īpašumā;

29.4.ieraksta priekšmeta šifru un uzskaites numuru priekšmeta pieņemšanas aktā;

29.5.sagatavo katram priekšmetam uzskaites kartīti, kuru ievieto kartotēkā;

29.6.signē priekšmetu, vadoties pēc MK noteikumiem un Muzeju valsts pārvaldes izdotajā rokasgrāmatā “Muzejisko priekšmetu saglabāšana” sniegtajiem metodiskajiem norādījumiem;

29.7.novieto priekšmetu krātuvē;

29.8.atzīmē uzskaites kartītē priekšmeta atrašanās vietu – topogrāfiju.

30.Dāvinājuma līgumu un pieņemšanas aktu, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa, raksta 2 eksemplāros, no kuriem viens eksemplārs glabājas Muzejā, otrs tiek izsniegts personai, no kuras priekšmets saņemts.

31.Pirkuma līgumu un pieņemšanas aktu, kas ir līguma neatņemama sastāvdaļa, sastāda 3 eksemplāros, no kuriem viens glabājas Muzejā, otrs – pie pārdevēja, bet trešais – pašvaldības grāmatvedībā.

32.Ja Muzejam dāvina priekšmetu, par kura nodošanu objektīvu iemeslu dēļ dāvinājuma līgumā un aktā par priekšmeta pieņemšanu muzeja īpašumā nav iespējams iegūt priekšmeta īpašnieka parakstu, priekšmeta pieņemšanu apliecina Muzeja vadītāja apstiprināts Krājuma komisijas sēdes protokola izraksts.

33.Pieņemšanas aktus un līgumus numuru secībā kārto mapē „Līgumi un akti par pieņemšanu muzeja īpašumā”;

34.Inventāra grāmatu un reģistrācijas žurnālu lapas numurē un caurauklo (ja grāmata ir iesietā veidā, tad caurauklošana nav nepieciešama, caurauklo tikai tad, ja grāmatu veido digitāli un tiek sastiprinātas no datora izdrukātas lapas). Grāmatas lappušu skaitu apstiprina Muzeja vadītājs ar zīmogu un datētu parakstu.

35.Veco inventāra grāmatu nomaiņa ar jaunām atļauta tikai saskaņā ar Krājuma komisijas lēmumu un Muzeja vadītāja rīkojumu, ja Muzejā tiek mainīta Krājuma uzskaites kārtība, Muzejs tiek reorganizēts vai inventāra grāmata vairs nav izmantojama fizisku bojājumu dēļ. Vecās inventāra grāmatas pastāvīgi glabā Muzeja Zinātniskajā arhīvā.

36.Pēc priekšmeta reģistrēšanas inventāra grāmatā datus par priekšmetu ievada uzskaites kartītē. Kartītē tiek sniegts arī īss muzeja priekšmeta apraksts un norāde par tā atrašanās vietu Muzejā (topogrāfija). Mainot priekšmeta atrašanās vietu, tiek veiktas izmaiņas arī uzskaites kartītē esošajā topogrāfiskajā apzīmējumā. Topogrāfisko apzīmējumu raksta ar zīmuli.

37.Krājuma priekšmetus signē:

37.1.katram priekšmetam piešķir unikālu identifikācijas numuru, kas sastāv no muzeja šifra un inventāra grāmatā ierakstītā kārtas numura. Muzeja šifrs ir VarNM – pamatkrājumam un VarNM p – palīgkrājumam.

37.2.signējumu raksta tieši uz priekšmeta, izvēloties vietu, kas ir ērti aplūkojama, taču nav viegli pamanāma, priekšmetu eksponējot. Ērtības labad krātuvē esošajiem priekšmetiem ar aukliņu piestiprina dublējošo signatūru, kas ir viegli izlasāma;

37.3.Krājuma priekšmeta signēšanai drīkst izmantot tikai tādus materiālus, kas nebojā Muzeja priekšmetu. Aizliegts signēšanai izmantot ķīmisko zīmuli, zīmogkrāsu, tinti, nepārbaudītas krāsas un lakas. Signatūras piestiprināšanai nedrīkst izmantot naglas, metāla piespraudes, līmi u.c.

38.Krājumam tiek veiktas esības pārbaudes:

38.1.pilnu Krājuma esības pārbaudi Muzejs veic atbilstoši MK noteikumiem – reizi 5 gados;

38.2.Krājuma esības pārbaudi veic ar Muzeja vadītāja rīkojumu izveidota komisija;

38.3.esības pārbaudi veic atsevišķām Muzeja priekšmetu kolekcijām saskaņā ar Krājuma glabātāja ierosināto plānu. Esības pārbaudes veikšanai izmanto inventāra grāmatu. Inventāra grāmatā atzīmē priekšmeta esību, precizē tā topogrāfisko novietojumu;

38.4.Krājuma esības pārbaudes laikā novērtē arī priekšmetu saglabātību, norādot defektus. Ja nepieciešams, priekšmetu sakārto, atjauno signējumu;

38.5.pabeidzot Krājuma esības pārbaudi, sastāda aktu, kurā uzskaita pārbaudītos priekšmetus un norāda konstatētos priekšmetu bojājumus, kā arī neatrastos priekšmetus. Aktu paraksta Krājuma komisijas locekļi;

38.6.ja pārbaudē atklājas, ka kāds no muzeja pamatkrājuma priekšmetiem ir zudis vai bojāts tā, ka tā turpmākā saglabāšana nav iespējama, tad Muzeja vadītājs rīkojas atbilstoši MK noteikumos noteiktajai kārtībai.

39.Muzeja krājumā esošos priekšmetus ņem grāmatvedības uzskaitē:

39.1.vērtību priekšmetiem nosaka, veicot esības pārbaudi saskaņā ar gada plāniem, kā arī jauniegūtajiem un deponētajiem muzeja priekšmetiem;

39.2.priekšlikumus Muzeja priekšmetu vērtības noteikšanai sagatavo Krājuma glabātājs un iesniedz Krājuma komisijai apstiprināšanai. Par novērtētajiem Muzeja priekšmetiem sastāda protokolu, kura vienu kopētu eksemplāru iesniedz pašvaldības grāmatvedībai;

39.3.inventāra grāmatas ailē „vērtība” dāvinājumiem norāda Krājuma komisijas sēdes protokola Nr. un sēdes datumu, kad priekšmets ticis novērtēts; pirkumiem raksta summu, par kādu priekšmets iegādāts.

40.Krājuma priekšmetus grupē šādās kategorijās (krājuma klasifikācijas apzīmējumi):

– Arheoloģijas kolekcija

– Dokumentu kolekcija:

Dj – juridisko personu

Df – fizisko personu

Dk – kartes, shēmas

– Keramikas kolekcija

– Fotomateriālu kolekcija:

Fn – fotonegatīvi

Ft – fotogrāfijas

Fk – fotokopijas

Av – Videokasetes, filmas, audiokasetes, CD

– Mākslas kolekcija:

Mt – tēlotāja māksla

Mg – grafika

Ms – skulptūra

– Numismātika. Bonistika

Nm – medaļas, nozīmītes, pogas; Nn – nauda (banknotes, monētas);

– Priekšmetu kolekcija, t.sk. Ps – svētbildes

– Rakstisko materiālu kolekcija:

Rat – atmiņu pieraksti, vēstules, aptauju lapas, vēsturiskas izziņas, rokraksti

Ruv – uzlīmes, vimpeļi, vizītkartes Ra – albūmi

Rp – pētījumi Rs – scenāriji

Rip – ielūgumi, programmas, apsveikumi, pastkartes, atklātne

Rr – reklāmas, aicinājumi, uzsaukumi, bukleti Rap – afišas, plakāti, planšetes

Raž – avīzes, žurnāli

Rd – goda raksti, pateicības un atzinības raksti, diplomi

Rg – grāmatas (enciklopēdijas, konversācijas vārdnīcas, kalendāri, mācību grāmatas, vēsturiskās, speciālās, zinātniskās, mākslas un lietišķās mākslas, daiļliteratūras grāmatas);

Tk – tekstilijas, karogi.

 

41.Datus Krājuma digitalizāciju veic Nacionālā krājuma kopkataloga elektroniskajā sistēmā (www.is.nmkk.lv) atbilstoši Valsts aģentūras „Kultūras informācijas sistēmas” izstrādātajiem norādījumiem par muzeja priekšmetu apraksta lauku aizpildīšanu un vienotajam muzeja priekšmetu klasifikatoram.

IV. Krājuma saglabāšana

42.Muzejs nodrošina Krājuma aizsardzību, lai nepieļautu Muzeja priekšmetu saglabātības pasliktināšanos, piešķirtā budžeta ietvaros nodrošinot MK Noteikumu 2. un 3. pielikumā minētos apstākļus.

43.Pašvaldība nodrošina Muzeju ar Krājuma saglabāšanai piemērotām telpām, kā arī to apkures, ventilācijas un elektroapgādes sistēmu atbilstību Latvijas būvnormatīviem.

44.Krājums izvietots Muzeja ēkā – krātuvē.

45.Muzeja ekspozīcijās un izstādēs izmantotos krājuma priekšmetus uzskaita Eksponātu reģistrācijas žurnālā, norādot eksponēšanas vietu.

46.Jauniegūtos priekšmetus līdz krājumu komisijas lēmumam glabā un apstrādā jaunienākušo muzeja priekšmetu apstrādes telpā.

47.Muzeja ekspozīcijās un izstādēs izmantotos krājuma priekšmetus uzskaita Eksponātu reģistrācijas žurnālā, norādot eksponēšanas vietu.

48.Par Krājuma priekšmetu pareizu un savlaicīgu izvietošanu krātuvē, kā arī tīrību un kārtību tajā atbild Krājuma glabātājs. Muzeja priekšmetu atputekļošanu veic Krājuma glabātājs vai Krājuma glabātāja vadībā Muzeja apkopējs. Par mikroklimata un gaismas režīma uzturēšanu un kontroli krātuvē atbild Krājuma glabātājs.

49.Priekšmetus krātuvē izkārto tā, lai priekšmetiem tiktu nodrošināta ērta piekļuve un evakuācijas iespējas.

50.Apkures sezonas laikā kurinātājs ievēro krājuma glabātāja norādījumus par minimāli un maksimāli pieļaujamo temperatūru un tās pieļaujamajām svārstībām Muzeja telpās.

51.Krājuma glabātājs ikdienā seko temperatūrai un mitrumam telpās. Temperatūras un relatīvā gaisa mitruma mērījumus fiksē mikroklimata kontroles žurnālā 5 reizes nedēļā (katru darbadienas rītu). Krājuma glabātāja prombūtnes laikā šos pienākumus pilda palīgs Krājuma darbā vai Muzeja vadītājs.

52.Krājuma komisija reizi ceturksnī pārbauda Krātuves un tās inventāra stāvokli, sastādot aktu, kurā ieraksta konstatētos trūkumus. Pamatojoties uz aktu, Muzeja vadītājs sadarbībā ar pašvaldību veic situācijas uzlabošanai nepieciešamos pasākumus.

53.Elektroapgādes, apsardzes un ugunsdrošības sistēmas tehniskā stāvokļa pārbaužu veikšanu organizē Muzeja vadītājs, iesaistot attiecīgos pašvaldības dienestus. Muzeja vadītājs sadarbībā ar attiecīgajiem dienestiem kontrolē pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai.

54.Muzeja ēka ir aprīkota ar apsardzes un ugunsdrošības signalizāciju, kas garantē Krājuma diennakts apsardzi.

55.Krājuma uzskaites dokumentācija glabājas Administrācijas telpā slēdzamā metāla skapī.

56.Muzejam ir Aizsardzības plāns ārkārtas situācijās par Nacionālā krājuma priekšmetu aizsardzību avāriju un katastrofu situācijā (turpmāk – Plāns). Muzeja vadītājs iepazīstina darbiniekus ar Plānā noteikto rīcību ārkārtas situācijā. Plāna kopija glabājas pie Krājuma glabātāja.

57.Krājuma evakuācijas plāns atrodas redzamā vietā pie krātuves durvīm.

58.Rakstiskos un plakanos tēlojošos (piem., fotogrāfijas) Krājuma priekšmetus glabā bezskābes iepakojumā. Kārbas un mapes ar šiem priekšmetiem novieto metāla skapjos vai plauktos, albumus – metāla skapjos. Ierāmētās gleznas izvieto plauktā ar atsevišķiem nodalījumiem, neierāmētās gleznas glabā mapēs. Trīsdimensiju priekšmetus izvieto plauktos un uz paliktņiem, pārklātus ar audumu; skulptūras glabā uz paliktņiem, apņemtas ar auduma apvalkiem.

59.Atslēgu glabāšanas un Krājuma glabātavu atvēršanas kārtība:

59.1.Muzejam ir slēgta tipa krātuve, kura atverama tikai materiāli atbildīgās personas klātbūtnē.

59.2.Krātuvē un ekspozīcijās izvietotā aprīkojuma atslēgas glabājas pie Krājuma glabātāja.

59.3.Krātuves, Muzeja ieejas durvju un ekspozīcijas telpu atslēgu viens komplekts glabājas pie Krājuma glabātāja, otrs – pie Muzeja vadītāja.

60.Krājuma atvēršana ārkārtas situācijās (ugunsgrēks, plūdi, vētras radītie bojājumi utt.):

60.1.Bez materiāli atbildīgās personas klātbūtnes Krātuvi drīkst atvērt komisija trīs cilvēku sastāvā, par to sastādot aktu. Viens akta eksemplārs izsniedzams Krājuma glabātājam.

60.2.Ja komisiju izveidot nav iespējams, Krājuma telpas drīkst atvērt Muzeja vadītājs vai cits Muzeja vai pašvaldības darbinieks, informējot par to Krājuma glabātāju.

60.3.Par radušos ārkārtas situāciju Muzejs nekavējoties informē Varakļānu novada domi un, ja ir apdraudēts pamatkrājums, arī Kultūras ministriju.

61.Pirms Krātuves/Muzeja aizslēgšanas darba dienas beigās Krājuma glabātājs/Muzeja vadītājs veic šādus pasākumus:

61.1.apskata telpas, lai pārliecinātos, vai viss ir kārtībā;

61.2.izslēdz elektrisko apgaismojumu un citus elektroenerģijas patērētājus;

61.3.pārbauda logu stāvokli;

61.4.ieslēdz ugunsdzēsības un apsardzes signalizācijas signālierīces.

62.Muzeja krājuma konservācija un restaurācija:

62.1.Muzejā restauratora nav, tāpēc Muzeja darbinieki veic vienīgi Krājuma priekšmetu preventīvo apkopi.

62.2.Krājuma priekšmetu restaurācija notiek, pamatojoties uz Krājuma komisijas lēmumu un konsultējoties ar sertificētu restauratoru.

62.3.Lēmumu par Muzeja priekšmetu restaurāciju pieņem Muzeja vadītājs, ņemot vērā Krājuma komisijas atzinumu.

62.4.Restaurācijas darbus veic sertificēts restaurators, ar kuru slēdz restaurācijas darba līgumu.

62.5.Konservācijas un restaurācijas dokumentāciju patstāvīgi glabā Muzeja Zinātniskajā arhīvā.

62.6.Informāciju par Muzeja priekšmeta konservāciju un restaurāciju fiksē Krājuma uzskaites dokumentācijā.

62.7.Restaurētos Krājuma priekšmetus glabā atsevišķi no nerestaurētajiem priekšmetiem.

V.Krājuma izmantošana

63.Muzejs nodrošina krājuma pieejamību sabiedrībai un tā izmantošanu pētniecības, kultūras, estētiskās audzināšanas, izglītības vajadzībām, kā arī novada reprezentācijai.

64.Muzejs nodrošina Krājuma priekšmetu izmantošanu un pieejamību apmeklētājiem un pētniekiem šādos veidos:

64.1.ar eksponētajiem Muzeja priekšmetiem iepazīstas Muzeja darba laikā;

64.2.pamatinformāciju par muzeja priekšmetiem iegūst, izmantojot Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogu www.nmkk.lv un Muzeja kartotēku;

64.3.ar neeksponētajiem muzeja priekšmetiem iepazīstas Muzejā, iepriekš piesakoties.

65.Ar neeksponētajiem priekšmetiem apmeklētāji var iepazīties, ievērojot šādu kārtību:

65.1.Interesents iesniedz Muzeja vadītājam adresētu iesniegumu, kurā norāda pētījuma tēmu un priekšmeta izmantošanas mērķi. Iesniegumu reģistrē Muzeja lietvedībā.

65.2.Krājuma glabātājs izsniedz priekšmetu, kad ir saņemta Muzeja vadītāja atļauja (vīza) priekšmeta izsniegšanai.

65.3.Iepazīšanās ar priekšmetu notiek Muzeja administrācijas telpā, Muzeja darba laikā Krājuma glabātāja uzraudzībā.

65.4.Vienlaicīgi izsniedz ne vairāk par trim priekšmetiem.

65.5.Krājuma glabātājs pārbauda priekšmetu pirms un pēc izsniegšanas.

65.6.Priekšmetu izsniegšanu fiksē reģistrācijas žurnālā.

65.7.Priekšmetu izsniegšanas žurnālā fiksē priekšmeta saglabātības pakāpi pirms un pēc tā izmantošanas.

65.8.Ierakstu žurnālā paraksta persona, kura pētījusi priekšmetu, un Krājuma glabātājs.

66.Muzejs var deponēt Krājuma priekšmetus citam muzejam, fiziskai vai juridiskai personai, ja tie nodrošina šo priekšmetu saglabāšanu un izmantošanu šo noteikumu 64. punktā minētajiem mērķiem.

67.Deponēšana notiek saskaņā ar MK noteikumiem, ievērojot šādu kārtību:

67.1.Muzeja vadītājs izskata iesniegumu par deponējuma nepieciešamību, pārliecinoties, vai iesniegumā ir norādīts deponēšanas mērķis, termiņa sākuma un beigu datumi, saglabāšanas un drošības garantijas.

67.2.Ja iesniegumā ir sniegta visa nepieciešamā informācija un Krājuma glabātājs atzīst, ka prasīto priekšmetu deponēšana ir iespējama, tad Muzeja vadītājs vizē iesniegumu, un Krājuma glabātājs sagatavo Deponēšanas līgumu, ko paraksta Muzeja vadītājs un Deponējuma ņēmējs ar paraksta tiesībām.

67.3.Krājuma komisija veic deponējamo priekšmetu novērtēšanu, ko apstiprina Muzeja vadītājs.

67.4.Krājuma glabātājs sagatavo Aktu par Krājuma priekšmetu izsniegšanu uz laiku, kuru apstiprina Muzeja vadītājs un kas ir neatņemama deponējuma līguma sastāvdaļa, un iesaiņo deponējamo priekšmetu transportēšanai.

67.5.Ierodoties pēc deponējamā priekšmeta, deponējuma ņēmējs vai viņa pilnvarotā persona (to apstiprina Muzejam iesniegtā pilnvara) un Krājuma glabātājs paraksta aktu par priekšmeta nodošanu deponējuma ņēmējam, kurš saņem deponējumu.

67.6.Pēc deponētā priekšmeta nodošanas atpakaļ Muzejam, Krājuma glabātājs deponējuma ņēmēja klātbūtnē pārbauda priekšmeta saglabātību un abas puses paraksta aktu par priekšmeta atdošanu Muzejam, nepieciešamības gadījumā aktā fiksējot priekšmetam nodarītos zaudējumus. Zaudējumu gadījumā abas puses vienojas par zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar parakstīto līgumu.

67.7.Krājuma glabātājs reģistrē deponējuma dokumentus un glabā tos saskaņā ar lietvedības nomenklatūru.

68.Deponējuma atpakaļ saņemšanas procedūra:

68.1.Deponējuma ņēmējs nodod deponējumu Muzejam saskaņā ar deponējuma līgumu.

68.2.Krājuma glabātājs aplūko priekšmetus un salīdzina to stāvokli ar ierakstiem aktā. Aktā pretim katra priekšmeta nosaukumam ieraksta saņemšanas datumu un parakstās par tā saņemšanu. Deponēto priekšmetu novieto atpakaļ krātuvē.

69.Muzejs var atteikt iespēju izsniegt/deponēt priekšmetu, ja:

69.1.nav pabeigta priekšmeta uzskaite;

69.2.priekšmets ir sliktā tehniskā stāvoklī;

69.3.priekšmets ir eksponēts vai Muzeja darba plānā ir paredzēta tā eksponēšana vai publiskošana citā veidā;

69.4.priekšmets ir deponēts;

69.5.priekšmets atrodas restaurācijā;

69.6.priekšmeta izmantošanas mērķis neatbilst šo noteikumu 49.punktā minētajiem mērķiem;

69.7.priekšmetam ir īpaši izmantošanas nosacījumi, kas fiksēti priekšmeta iegūšanas dokumentos;

69.8.deponējuma ņēmējs nevar nodrošināt MK noteimuos noteiktos saglabāšanas apstākļus.

70.Muzeja priekšmetus Muzeja pētnieciskajam darbam vai eksponēšanas vajadzībām izsniedz Krājuma glabātājs.

71.Ja izstādi vai ekspozīciju iekārto Muzeja darbinieks, tad par izsniegtajiem eksponātiem materiāli atbild Krājuma glabātājs. Ja priekšmetus izsniedz pieaicinātam speciālistam, tad par tiem materiāli atbild pieaicinātais speciālists.

1.Pielikums

APSTIPRINU:

____________ (muzeja nosaukums) vadītāja

______________________ (vadītājas vārds, uzvārds)

_____.g. “____.” ________________

 

Z.v.

 

_________________ (muzeja nosaukums)

 

KRĀJUMA KOMISIJAS SĒDES

 

PROTOKOLS

 

Vieta

Datums

_____ (protokola nr.)

Sēdē piedalās komisijas priekšsēdētēja ____________

Komisijas locekļi: _____________ – dokumentu sistēmu vadītāja

______________ – izglītojošā darba un darba ar apmeklētājiem vadītājs

Darba kārtībā:

1.Krājuma materiāla novērtēšana.

Komisijas locekļi, ievērojot priekšmetu pieņemšanas aktus un nosakot to muzejisko nozīmi, nolēma pamatkrājumā un palīgkrājumā sekojošus krājuma materiālus:

N.p.k.

No kā saņemts

Priekšmeta

Krājuma

Vērtība,

Piezīmes

   

nosaukums

veids

 
           

Komisijas slēdziens:

Pieņemt muzeja krājuma paplašināšanai ____ (skaits cipariem un vārdiem) pamatkrājuma

vienības un ____ (skaits cipariem un vārdiem) palīgkrājuma vienības – kopā ___ (skaits

cipariem un vārdiem) krājuma vienības, no kurām ___ (skaits cipariem un vārdiemkrājuma vienības novērtētas par summu € ___ (summa vārdiem).

Komisijas priekšsēdētāja:

……………………………….. (paraksts)

Komisijas locekļi:

………..………………………..(paraksts)

 

………………………………....(paraksts)

 

 

 

2.pielikums

 

DĀVINĀJUMA LĪGUMS

Vieta

 

datums

akta numurs

_________________________ (muzeja nosaukums), turpmāk saukts Apdāvinātais, tā vadītājas (vārds

uzvārds)_________________ personā, kas darbojas saskaņā ar Nolikumu, no vienas puses, turpmāk

saukts APDĀVINĀTAIS un ________________(vārds uzvārds) – _______________(nodarbošanās),

turpmāk saukts DĀVINĀTĀJS, personas kods, pase: sērija:____, Nr._____________,

izdota:___________________________ , adrese: __________________________, no otras puses,

turpmāk kopā saukti Puses, slēdz dāvinājuma līgumu bezatlīdzības nozīmē, turpmāk tekstā Līgums, par sekojošo:

1.Līguma priekšmets

1.1.Dāvinātājs aiz devības bez atlīdzības Apdāvinātājam dāvina un Apdāvinātājs no Dāvinātāja ar pateicību pieņem Dāvinātājam piederošos priekšmetus, kuri tiek uzskaitīti aktā par pieņemšanu pastāvīgā glabāšanā ar Nr.___ (turpmāk tekstā Dāvinājums.)

1.2.Dāvinājuma kopējā vērtība naudas izteiksmē ir € _____(summa vārdiem).

2.Uzlikums

2.1.Apdāvinātais Dāvinājumu pieņem savā īpašumā ar mērķi to glabāt, eksponēt, publicēt. 2.2.Dāvinātājs var izvirzīt Apdāvinātajam glabāšanas, eksponēšanas un publicēšanas nosacījumus, kā arī ar autortiesībām saistītus nosacījumus šādiem priekšmetiem:

• ____________________________________

2.3.Dāvinājums ar līguma parakstīšanas brīdi kļūst par Apdāvinātā īpašumu un Dāvinājumu Apdāvinātais iekļauj muzeja krājumā.

3.Pušu tiesības un pienākumi

3.1.Dāvinātājs apliecina, ka ir vienīgais likumīgais Dāvinājuma īpašnieks, ka Dāvinājums nav nevienai trešajai personai atsavināts vai apsolīts, nav ieķīlāts, nav apgrūtināts ar parādiem un saistībām, par to nav strīda un tam nav uzlikts atsavināšanas aizliegums.

3.2.Apdāvinātais veic Dāvinājuma novērtēšanu pirms Līguma parakstīšanas.

3.3.Ar Līguma parakstīšanas brīdi Dāvinājumu Apdāvinātais iekļauj muzeja pamatkrājuma vai palīgkrājuma inventāra grāmatā ar šifru „VarNM” un inventāra numuru.

3.4.Apdāvinātais uzņemas saglabāt īpašumā pieņemto Dāvinājumu atbilstoši Ministru Kabineta „Noteikumiem par Nacionālo muzeja krājumu” un Aktā par pieņemšanu minētajiem priekšmeta glabāšanas, eksponēšanas un publicēšanas nosacījumiem, kā arī ar autortiesībām saistītos nosacījumus.

3.5.Ar Līguma parakstīšanu Dāvinātājs nodod Apdāvinātajam Autortiesību likuma 15. pantā noteiktās autora mantiskās tiesības. Dāvinājuma autors var izvirzīt nosacījumus, kuri saistīti ar Dāvinājumu un kuri pievienojami Līguma pielikumā.

4.Strīdu atrisināšana

4.1.Visus strīdus un nesaskaņas, kas rodas Pusēm no Līguma vai tā sakarā, Puses risina pārrunu ceļā. 4.2.Ja strīda gadījumā starp Pusēm vienošanās nav iespējama, tad strīds tiek risināts Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

5.Noslēguma noteikumi

Līgums stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža.

Līguma pielikumā pievienots _______________________(datums) akts par pieņemšanu pastāvīgā

glabāšanā ar Nr.______.

Visi līguma grozījumi un papildinājumi stājas spēkā tikai pēc to noformēšanas rakstiski, Pusēm abpusēji vienojoties.

Puses apliecina, ka saprot Līguma saturu un nozīmi, ka tās atzīst Līgumu par pareizu un tas atbilst pušu gribai. Puses līgumu slēdz bez viltus un spaidiem vienam pret otru.

Līgums sastādīts divos eksemplāros, pa vienam Dāvinātājam un Apdāvinātajam.

Apdāvinātais:

Dāvinātājs:

.................................

………………….

(paraksts)

(paraksts)

Z.v.

 
 

 

 

3. pielikums

 

PIRKUMA LĪGUMS

Vieta

 

datums

akta numurs

______________________ (muzeja nosaukums), reģ. nr.__________________, tā vadītājas

_________________ personā, kura darbojas saskaņā ar __________________ muzeja

Nolikumu, turpmāk tekstā sauktu Pircējs, no vienas puses un ____________________ (v.,

uzvārds, nodarbošanās), p.k.______________, _________(dokuments):, adrese:

_____________________________ turpmāk tekstā saukta Pārdevējs, no otras puses, kopā

saukti Puses, bez spaidiem, maldības, viltus, brīvi un neapzināti paužot savu gribu, noslēdz sekojoša satura pirkuma līgumu, turpmāk tekstā Līgums:

1.Pārdevējs pārdod Pircējam un Pircējs pērk no Pārdevēja Pārdevējam piederošos priekšmetus (turpmāk tekstā Līguma priekšmets) :

_____________________________

2.Līguma priekšmeta pirkuma summa ir € ___________ (summa vārdiem).

3.Līdz pilnīgai līgumsaistību izpildei Līguma priekšmets glabājas pie Pārdevēja.

4.Puses apliecina, ka, slēdzot šo Līgumu, ka viņi apzinās pārdotā un nopirktā priekšmeta vērtību un atsakās celt viens pret otru prasību par šī līguma atcelšanu vai pirkuma maksas maiņu.

5.Pārdevējs apliecina, ka ir vienīgais likumīgais Līguma priekšmeta īpašnieks, ka Līguma priekšmets nav nevienam citam atsavināts vai apsolīts, nav ieķīlāts, nav apgrūtināts ar parādiem un saistībām, par to nav strīda un tam nav uzlikts atsavināšanas aizliegums.

6.Īpašuma tiesības uz Līguma priekšmetu Pircējs iegūst ar brīdi, kad Pircējs ir samaksājis Pārdevējam visu šajā Līgumā noteikto pirkuma maksu.

7.Autora mantiskās tiesības uz Līguma priekšmetu pāriet Pircējam.

8.Puses vienojas godprātīgi pildīt šī Līguma saistības. Par šajā Līgumā noteikto saistību neizpildi Puses atbild saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

9.Visus strīdus un domstarpības, kas radušās no šī Līguma vai saistībā ar to, Puses risina pārrunu ceļā. Ja Puses pārrunu ceļā nav panākušas vienošanos strīdus jautājumos, strīds ir izskatāms tiesā.

10.Puses viena otrai ir atbildīgas par šī Līguma saistību neizpildi vai nepienācīgu izpildi un tām ir pienākums vienai pret otru atlīdzināt zaudējumus, kuri saistīti ar to darbību vai bezdarbību, izņemot gadījumus, kas tieši paredzēti šajā Līgumā.

11.Puses ir atbrīvotas no šī Līguma saistību izpildes, ja šo saistību izpilde ir neiespējama nepārvaramas varas dēļ.

12.Visi šī Līguma grozījumi un papildinājumi stājas spēkā pēc to noformēšanas rakstiski, abām Pusēm abpusēji vienojoties.

13.Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi un ir spēkā līdz Pušu pilnīgu saistību izpildei. 14.Šis Līgums sastādīts un parakstīts divos eksemplāros, kuri atrodas viens pie Pārdevēja un otrs – pie Pircēja.

Pircējs:

Pārdevējs:

Paraksts_____________

Paraksts_____________

 

4. Pielikums

 

1. pielikums

 

datums

 

Dāvinājuma līgumam Nr. ___

   
 

APSTIPRINU

 

____________ muzeja vadītāja

 

Z.v.

 

A K T S

 

Par pieņemšanu pastāvīgā glabāšanā

 

Varakļāni

datums

Akta numurs

 

___________________ muzejs, kuru pārstāv krājumu glabātāja

_____________________(vārds, uzvārds), pamatojoties uz ______________(datums) Krājuma

komisijas protokolu Nr.____, pieņem un ______________________(vārds, uzvārds,

nodarbošanās) nodod zemāk uzskaitītos ____(skaits) priekšmetus:

N.p.k.

Priekšmeta nosaukums un

Uzskaites/kolekcijas

Saglabātības

Piezīmes

 

īss apraksts

apzīmējums

pakāpe

 
         

Akts sastādīts_____ eksemplāros un pievienots Dāvinājuma līgumam.

Saņēma:

Nodeva:

Muzeja nosaukums

 

krājumu glabātāja

 

_______________

_________________

(paraksts)

(paraksts)

 

(adrese)

5.pielikums

Deponējuma līgums Nr. _____

DatumsVieta

________________________(Deponētāja nosaukums), reģ. nr. ____________,

turpmāk saukta par Deponētāju, vadītāja ______________ (vārds, uzvārds) personā, kas

darbojas uz )_________________(datums) rīkojuma Nr. _______________ (rīkojuma

nosaukums) no vienas puses un ________________ (deponējuma saņēmēja nosaukums),

reģ. nr. _________________, vadītājas______________ (vārds, uzvārds) personā, kura

darbojas uz nolikuma pamata, no otras puses, turpmāk saukts par Deponējuma saņēmēju (turpmāk abi kopā saukti – Puses), noslēdz šādu līgumu:

1.Līguma priekšmets

1.1.Deponētājs nodod, bet Deponējuma saņēmējs pieņem materiāli atbildīgā glabāšanā no šī līguma parakstīšanas brīža ___________________ (izstādes nosaukums) veidošanai

_____________________ (deponētāja) _____________ (priekšmetu nosaukums), kuru kopējā vērtība naudas izteiksmē ir € _______ (summa vārdiem)

1.2.Deponējuma saņēmējs veic priekšmetu glabāšanu _____________ (vieta),

(adrese).

2.Pušu atbildība un pienākumi

2.1.Deponētājs nodod priekšmetus Deponējuma saņēmējam uz laiku no __________

(sākuma datums) līdz (beigu datums).

2.2.Deponējuma saņēmējam nav tiesību nodot deponētos priekšmetus citām fiziskām vai juridiskām personām.

2.3.Deponēto priekšmetu bojājumu gadījumā Deponējuma saņēmējs informē Deponētāju vienas diennakts laikā no bojājuma fiksēšanas brīža.

2.4.Saņemot atpakaļ deponētos priekšmetus, Deponētāja un Deponējuma saņēmēja klātbūtnē tiek pārbaudīta deponēto priekšmetu esība un to saglabāšanas pakāpe.

2.5.Deponēto priekšmetu bojājuma gadījumā Deponējuma saņēmējs sedz nodarītos zaudējumus atbilstoši bojājuma pakāpei, ko nosaka Pusēm vienojoties.

3.Noslēguma noteikumi

3.1.Puses ir iepazinušās ar līguma saturu un piekrīt visiem tā punktiem, ko apliecina ar parakstiem.

3.2.Līgums sastādīts uz 1 lapas 2 eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie Deponētāja, otrs – pie Deponējuma saņēmēja.

Deponētāja nosaukums, adrese

_________(deponējuma saņēmēja nosaukums)

___________________

__________________

(paraksts)

(paraksts)

6.pielikums

 

APSTIPRINU:

 

_____________ (muzeja nosaukums)

 

__________________(vadītājas vārds, uzvārds)

 

Z.v.

 

___________________ (muzeja nosaukums)

 

AKTS

PAR MUZEJA KRĀJUMA PRIEKŠMETU ESĪBAS PĀRBAUDES REZULTĀTIEM

 

Vieta

Datums

Nr. _______

Saskaņā ar __________________ (muzeja nosaukums, vadītāja vārds, uzvārds)

rīkojumu Nr. ____ no __________ (rīkojuma datums) „Par esības pārbaudes veikšanu

muzeja krājumā,” krājuma komisija ___ cilvēku sastāvā: _____________________

(komisijas priekšsēdētāja un locekļu vārdi, uzvārdi un ieņemamie amati) veica muzeja krājuma priekšmetu kolekcijas pārbaudi par laika periodu no ______________ Esības

pārbaudē tika pārbaudīti un apsekoti _____ (skaits) krājuma priekšmeti ar kopējo

vērtību € ____ (summa vārdiem), tai skaitā ____ (skaits) vienības pamatkrājumā ar

kopējo vērtību € ____ (summa vārdiem).

Esības pārbaudes laikā tika konstatēts, ka visi apsekotie krājuma priekšmeti atrodas krājumā.

Esības pārbaudē tika konstatēts, ka sekojošiem priekšmetiem ir nepieciešama restaurācija:

Akts sastādīts divos eksemplāros, no kuriem viens eksemplārs iesniegts Varakļānu novada pašvaldības centralizētajā grāmatvedībā, otrs – pie krājumu glabātājas muzejā.

_____________________ (muzeja nosaukums) krājumu komisija

Priekšsēdētāja: ________________________(paraksts)

Locekļi: ________________________(paraksts)

________________________(paraksts)

 
 
 
 
 

7.Pielikums

______________(Valsts)

________________________ (pašvaldības nosaukums)

____________________(muzeja nosaukums)

(muzeja adrese, kontakti)

NODOŠANAS – PIEŅEMŠANAS AKTS NR.____

Vieta

Laiks

Mēs, apakšā parakstījušies, _______________ (muzeja nosaukums) krājumu

glabātāja _____________ (vārds, uzvārds) un _______________ (vārds, uzvārds,

nodarbošanās) sastādījām šo aktu par to, ka ____________(vārds, uzvārds) nodeva un

_______________(vārds, uzvārds) pieņēma muzeja eksponātus____________________

(pasākuma nosaukums) iekārtošanai __________ (vieta) no ___________ (sākuma

datums) līdz _______________ (beigu datums).

N.p.k.

Priekšmeta

Skaits

Uzskaites

Vērtība,

Saglabāt.

Izmantoš.

Lietoš.

 

nosaukums

 

apzīmējums

pakāpe

nosacīj.

nosacīj.

 

un īss

           
 

apraksts

           
               

Pavisam pēc šī akta nodoti ________ (skaits) priekšmeti ar kopējo vērtību € _____

(summa vārdiem).

Nodeva:__________________

Saņēma: ______________

(Paraksts)

(paraksts)

Saņēma: _________________

Nodeva______________

(paraksts)

(paraksts)

Varakļānu Novada muzeja vadītāja T. Korsaka