2017. gada 24. novembris
Šodien vārdadienas svin Velta, Velda

Pagasta pārvalde

Varakļānu pagasts pirmo reizi minēts 1872.g. un līdz 1918.g. pieder Borhu dzimtai. Vislielāko iedzīvotāju skaitu un saimniecisko rosību sasniedz trīsdesmitajos gados, un 1935.g. pagastā dzīvo 7582 iedzīvotāji. Varakļānu pagasts ietilpst Rēzeknes apriņķī. 1947.g. Varakļānu pagasts tiek iekļauts Viļānu apriņķī. 1950.g. izveido Varakļānu rajonu ar vairākām ciema padomēm. 1956.g. Varakļānus iekļauj Viļānu, 1962.g. Rēzeknes, 1963.g. Madonas rajonos. 1973.g. nodala Varakļānu pilsētu un Varakļānu ciema padomi. Varakļānu pagasts pašreizējās robežās pastāv kopš 1980.gada, apvienojot aptuveni trešo daļu kādreizējā Varakļānu un pusi no kādreizējā Stirnienes pagasta teritorijas.

Pagasta teritorija – 9917,3 ha.
Iedzīvotāju skaits 2007.g. – 1005.
Pagastā nodarbojas ar lauksaimniecību, kokapstrādi un tūrismu.

Marutas Greiškānes saimniecība „Bites” dibināta 1992.gadā, sākumā īpašnieks bija Pēteris Veips, un tagad saimniecību vada M. Greiškāne, ir trīs darbinieki. Izmanto tradicionālo saimniekošanu, nodarbojas ar piena lopkopību. Uzbūvēta jauna kūts, slauc piena vadā, ražo augstākās šķiras pienu. Sagādāta tehnika. Paši ražo skābbarības ruļļus – zaļo masu. Savu saimniecību nodrošina ar pašgatavoto lopbarību. Pašu vajadzībām nodarbojas ar biškopību. Marutai Greiškānei ir vetārstes prakse.

Perspektīva ir z/s”Dzenīši”, kas nodarbojas ar bioloģisko lauksaimniecību. Tā pieder Ritai Dzenovskai. Saimniecība izveidota 1994.gadā, sākumā bija 15 ha zemes, viena govs, arī aitas, truši. Tagad saimniecība strauji attīstās, īpašumā ir 22 ha, no tiem lauksaimniecībā izmanto 17 ha, vēl īrē apmēram 70 ha zemes. Nodarbojas ar piena lopkopību un aitkopību. Ir 19 liellopi, 12 slaucamas govis, vairāk kā 100 aitu ar visiem jēriem, ap 50 vistu. Saimniecībā strādā ģimene, vasarā nodarbina praktikantes. Tiek audzēti bioloģiskie sēklas kartupeļi, nedaudz nodarbojas ar dārzeņkopību. Paši sevi nodrošina ar pašražoto lopbarību, tirgo sēklas kartupeļus, pienu, aitas gaļu, olas. Pašreiz ir daļēji naturālā saimniecība, ir piena dzesētājs, govis slauc piena vadā. Realizē projektu Eiropas standarta sasniegšanā, būvē piena māju, projektā paredzēts veikt artēzisko urbumu.

Ar kokapstrādi nodarbojas SIA „V – 55”, izveidots pirms 4 gadiem, tajā darbojas E. Latkovskis, J. Zalāns, S. Borodenoks. Iepērk lapu koku un skuju koku zāģmateriālus. Lapu kokus pārstrādā taras sagatavēs, sūta uz Eiropu: Vāciju, Beļģiju, Franciju, Holandi. Pēc pasūtījuma izgatavo guļbūves mājas, kuras realizē Latvijas tirgū. No ražošanas pārpalikumiem tiek ražota šķelda, ko piegādā katlumājām gan Latvijā, gan Lietuvā. Skaidas tiek pārdotas kaimiņu uzņēmumam „Priedaine”, kur tās pārstrādā granulās.

Jāzepa Mičula kokapstrādes uzņēmuma specifika – no uzņēmuma „ Aļņi” saņemtos nomaļus pārstrādā taras dēlīšos. No apaļkoka izgatavo brusas un līstu materiālus logiem. Zemniekiem gatavo mizotus mietus ganību žogiem.

Tūrisma firma „Ripo”, ko vada Anna un Kārlis Zeimuļi, darbību uzsākusi 1993.gadā. Uzņēmuma vadība ir Varakļānos, autobusu darbnīca atrodas Varakļānu pagasta „Grozās”. Darbu firma sāka kā uzņēmums ar 2 autobusiem un 4 darbiniekiem, pašos pirmsākumos veikti pasažieru pārvadājumi regulārajā tālsatiksmes maršrutā Varakļāni – Rīga caur Ērgļiem, kā arī neregulārie pasažieru pārvadājumi pa Latviju, Baltijas valstīm, uz ārzemēm: Čehiju, Poliju, Krieviju un Baltkrieviju. Gadu gaitā uzņēmums attīstījies. Iegādāti papildus autobusi, tie arvien tiek aprīkoti ar papildus ierīcēm: audio, video sistēmām, kondicionētājiem, tahogrāfiem. Palielinājies sniegto pakalpojumu apjoms tieši neregulārajos reisos. Firmas autobusi pabijuši 24 no 27 Eiropas valstīm, izņemot Maltu, Kipru un Īriju. Kopš 1998.gada firma darbojas arī tūrisma jomā. 2007.gadā ir 11 strādājošie, un sezonas laikā tiek papildus algoti starptautisko reisu šoferi noteiktiem braucieniem. Uzņēmuma devīze ir: „Dzīve ir ceļojums, un ceļojums ir dzīve!”

Varakļānu pagastā ir tautas nams (vada A. Upeniece ), darbojas Stirnienes bibliotēka, tās vadītāja no 1992. gada ir I. Kasparāne. Maurānos ir grāmatu apmaiņas punkts.

aina_gramatnieceStirnienē ir dzimusi dzejniece Paulīne Zalāne, kas vēlāk devusies bēgļu gaitās, pašlaik dzīvo ASV. Viņas dzejoļi apkopoti krājumā „Cilvēka ceļš”.
Stirnienes skola dibināta 1868.gadā, kara laikā nopostīta. No 1948. gada skola atrodas Stirnienes muižas telpās. Stirnienes pamatskolas direktore jau 22 gadu ir Aina Grāmatniece.

2008. /2009. m. g. skolā strādā 12 skolotāji un 8 tehniskie darbinieki. Tiek īstenotas 2 programmas: piecgadīgo un sešgadīgo bērnu obligātās pirmsskolas izglītības programma unvispārējās pamatizglītības vispārizglītojošā virziena programma. Skolā darbojas internāts un 1. – 4. klašu skolēnu pagarinātās dienas grupa. Skolas moto „Galva bez gudrības, kā lukturis bez sveces”. Skolēni savas spējas un intereses izkopj ārpusstundu nodarbībās: ritmikā, sporta spēlēs, tehniskajā modelēšanā, meiteņu un zēnu vokālajos ansambļos, garīgās mūzikas ansamblī. Ir izstrādāts pārgājiena maršruts no Stirnienes pamatskolas līdz baznīcai.

Stirnienes draudzes aizsākumi rodami jau 17. gadsimtā. Stirnienes pirmā baznīca bija koka ēka (1757.), kura nodega. Tad būvēta cita celtne, 1913. gadā veco koka dievnamu pārveda uz Rudzātiem. Prāvesta Pāvila Virketis vadībā no 1902. līdz 1907. gadam uzcelta mūra baznīca, 1914. gadā to iesvētīja Mogiļevas arhibīskaps V.Kļučinskis svētā Laurencija godam. Centrālajā altārī – Ostrobromas Dievmātes svētgleznas kopija, dievnamā ir skaisti Krustaceļa gleznojumi, kulta priekšmeti.
Draudzē aktīvi darbojas dažāda gadagājuma ļaudis, ir krāšņa procesija, saglabāti un atjaunoti senie baznīcas karogi. Bērnu un jauniešu koris un draudzes koris „Reversium” (ērģelniece Ieva Zepa, diriģents Jānis Gruduls) dzied kā dievkalpojumos un reliģiskās ceremonijās, tā arī piedalās vispārējā kultūras dzīvē – dažādos pasākumos pagasta, rajona, novada un valsts mērogā. Par tradīciju kļuvis Mātes dienas koncerts, bērnu dziedošās dienas augustā, sv. Cecīlijas dienas koncerts novembrī un muzikāli dramatiskie Ziemsvētku uzvedumi. 2006. gada Ziemsvētkos saņemts dāvinājums – ērģeles no Gottinges draudzes Vācijā. Tās ir uzstādītas, iesvētītas, dodot vārdu Marija – Cecīlija.

Stirnienē 1893. g. 31. augustā dzimis vēlākais Mogiļevas un Minskas bīskaps Boļeslavs Sloskāns, kurš 20. gs. 30. gados Padomju Savienībā kļuva par komunistiskā terora upuri un mūslaiku mocekli, izciešot spīdzināšanas 17 cietumos, spaidu darbus Solovku salā un visbeidzot izsūtījumu Sibīrijā. Tad, apmainīts pret krievu spiegu, atgriezās Latvijā 1933. gadā. Otrā Pasaules kara laikā nonāca Vācijā un atlikušo mūža daļu pavadīja Beļģijā, kur nodibināja un vadīja latviešu Garīgo semināru. Drīz pēc B.Sloskāna nāves 1981. g. 18. aprīlī, Vatikānā tika uzsākts process, lai viņu pasludinātu par svēto. 2005. gada decembrī pāvests Jānis Pāvils II viņu pasludināja par godināmo, kas ir pirmā pakāpe trim beatifikācijas procesā.

stirnienes_baznica


_