2017. gada 24. novembris
Šodien vārdadienas svin Velta, Velda

Apskates objekti

Apskates objekti Varakļānu pilsētā

1. Varakļānu pils

Adrese: Pils iela 29, Varakļāni, Varakļānu novads
Tālrunis: 64866162

  Apraksts: Varakļānu pils celta 1783. – 1789. gadam Romas Svētās impērijas grāfam Mihaelam Janam fon der Borham, pēc Latgalē uzaicinātā itāļu Arhitekta Vinčenco Macotti projekta. Tā ir izcils un agrīns klasicisma stila paraugs Latvijas būvmākslā. Grāfs M.J. Borhs 18.-19. gs. bija nozīmīga persona – Polijas Seima loceklis un ģenerālkvartīrmeistars, kā arī izcils dabaszinātnieks – studējis mineraloģiju, ģeoloģiju, interesējies par literatūru un mākslu. No 1790. gada viņa un laulātās dzīvesbiedres, Baltijas ģenerālgubernatora Georga Brauna meitas Eleonoras, pastāvīgā dzīves vieta kļuva Varakļāni. Pils ir iegarenas taisnstūra formas, simts metrus gara un sastāv no trīs stāviem. Tai ir centrālā daļa ar trīsstāvu jomu, ko agrāk vainagojis tornis ar galeriju. Kurā laika posmā tornis gājis bojā, nav zināms. Zem pils rietumu spārna artodas pagraba telpas, mūrētas no ķieģeļiem, apmestas ar velvju veida pārsegumu. Pils sākotnējais krāsojums ir bijis olu dzeltens sienām, bet balts dekoratīvajiem elementiem. Jumts bijis noklāts ar sarkaniem māla dakstiņiem. Dienvidu fasādes pusē ir trīs ieejas, bet ziemeļu pusē viena izeja uz dārzu ar četru kolonu portiku virs tās. Pils fasādi rotā grāfa M. Borha devīze – “Virtute duce – Deo favente – Comite fortuna”, kas latviski skan -“Tikuma vadīti – Dieva labvēlībā – Laimei līdzejot”. Senākais Varakļānu pils izskats ar torni ir redzams mākslinieka Napoleona Ordas 1875. gada akvarelī. No 1921. gada līdz 1940. gadam pils ēkā darbojās Varakļānu Valsts ģimnāzija, līdz ar to pils telpas tika piemērotas skolas vajadzībām. 2. Pasaules kara laikā pili stipri izpostīja, tajā bija iekārtota karavīru novietne. Līdz 1960. gadam turpināja darboties Varakļānu vidusskola. Tās telpās tika iekārtoti skolas darbmācības kabineti un sporta zāle, bet vēlāk skolas internāts un dzīvokļi. 1980-to gadu vidū pilij tiek pievērsta uzmanība un sākas pils iekonservēšanas darbi. No mākslas darbiem pils interjerā ir daļēji saglabājušies 18.gs. griestu un sienu gleznojumi, kokgriezuma tehnikā izpildītas kāpņu margas. Varakļānu pils ir Valsts arhitektūras piemineklis. Varakļānu pils telpās kopš 1997. gada darbojas Varakļānu Novada muzejs. Muzejā apskatāmas vairākas izstādes un tematiskās ekspozīcijas. No 2001. gada muzejs ir akreditēts.  2009. gada martā pils telpās darbu uzsācis Varakļānu Novada muzeja Tūrisma informācijas centrs, kurā var iegūt informāciju par dažādām tūrisma iespējām Varakļānu novadā, Latgales un Vidzemes reģionos.

 

2. Varakļānu pils parks

Adrese: Pils iela 27, Varakļāni, Varakļānu novads
Tālrunis: 64866162

  Apraksts: Varakļānu pils parks izveidots 18.gs. beigās paralēli pils celtniecībai –  pēc itāļu arhitekta un dārzu mākslinieka V. Macotti projekta. Tas ir viens no pirmajiem dokumentāli datētajiem romantiskā stila ainavu parkiem Latvijā, kā arī vienīgais parks Latvijā, kuru simetriski no visām pusēm ietver trijkāršo liepu aleju rindas. Parkā ir bijuši paviljoni, dīķi, arkveida tiltiņi, mākslīgi veidotas salas, lauces, pieminekļi un skulptūras, dažādi svešzemju koki, krūmi un košumaugi. Parka malā atradās  oranžērija, kur tika audzēti dažādi eksotiski augļi – vīnogas, apelsīni, mandarīni u.c. Aiz parka uz ziemeļaustrumiem atradās  zvērnīca, kurā turēja savvaļas dzīvniekus un ūdensputnus, medību vajadzībām. Parka skaistuma iedvesmots, grāfs M. Borhs uzrakstīja poēmu “Varakļānu sentimentālais dārzs” (izdota 1795.gadā Varšavā). Arī šodien  parkā var saskatīt to senatnīgumu un rotaļīgos ritmus, kādi ir valdījuši vairāk kā  pirms 200 gadiem. Parka platība ir 20.5 hektāri. Tam pa vidu plūst neliela upīte Kažava. Netālu no pils, dodoties pa parka aleju, uz mākslīgi uzbērtās saliņas atrodas Jadvigas kapličas drupas. Ejot gar upītes malu vai pa atjaunoto kastaņu aleju, var nonākt pie daudzām teikām apvītā un  daudzinātā “Mīlestības akmens”. Tas ir vairāk kā 7 kubikmetrus liels. No tā virszemē redzama tikai viena ceturtā daļa. Parka lielākajā laucē atrodas brīvdabas estrāde. 1938. gadā Latvijā rīkotajā skaistuma un daiļuma konkursā, pateicoties vietējās ģimnāzijas audzēkņiem, kuri 20. gs. divdesmitajos un trīsdesmitajos gados aktīvi līdzdarbojās apstādījumu sakopšanā, Varakļānu parks tika atzīts par uzvarētāju, iegūstot skaistākā lauku apvidus parka titulu. Varakļānu parks ir aizsargājams Valsts arhitektūras piemineklis. Eng: Varaklani manor park. Varaklani manor house was built between 1783 and 1789 on the initiative of Count M.J. Borch (arhitect V. Mazotti). It is an outstanding sample of Early Clasicism in Latvian architecture. The artistic taste and mood of the interiors is characterised by wall paintings uncovered in the 1990s – ornamental and figural compositions on walls, doortops, sections between windows and elsewhere. Currently, the building is only partly used as Varaklani local museum, wich provides historical insights into the manorhouse, M.J. Borch and his family, Varaklani town, as well as an exhibition of paintings.The complex of manor buildings is surrounded by a landscaped garden, wich was described by its designer M. J. Borch in the book Jardin sentimental du chateau de Warkland dans le comte de Borch en Russie Blanche. The park was designed in rich arhitektural forms and it used to be full of plants, sentiments and moral guidance. For example, a domed pavilion once had a small plaque advising to follow one’s mind, talents and heart, but not hot blood and instincts. The Chapel walls and the so – called Stone of Love are the only surviving of the formerly abundant formations. The large Varaklani manor park, its winding paths, small bridges and the river Kažava still evoke pleasant feelings and joy in visitors. The manor park and building complex is an outstanding ensemble of Clasicism and Romanticism, a pearl in the history and culture of Latgale region.

 

3. Varakļānu Sv. Viktora kapela

Atrašanās vieta: Rīgas iela, Varakļāni
Tālrunis: 64866162

  Apraksts: Kapela celta 1814. gadā  pēc itāļu arhitekta V. Macotti projekta. Celtniecības idejas pamatā ir viens no pasaules arhitektūras dižākajiem paraugiem – Romas panteons. Būves apjomi ļoti vienkārši, atgādinot cilindru ar tajā iegremdētu lodi, jumta kupola puslode atkārto debess velves ritmu. Vieglā portika piebūve ar kāpnēm, četrām kolonnām un jumtiņu līdzsvaro celtnes kopējo, nedaudz smagnējo raksturu. Virs kupola krusts ar Kristus monogrammu. Būvēta uz mākslīgi veidota uzkalniņa kā Borhu dzimtas apbedījumu vieta un baznīca. Celtniecība notika M. Borha dzīvesbiedres – grāfienes Eleonoras Borhas valdīšanas laikā. Kapelas interjerā ir atradies altāris ar Sv. Viktora pīšļiem, kas tagad atrodas Varakļānu Romas katoļu baznīcā.  Kapelas pagrabtelpās ( kriptā) atdusas grāfs M. Borhs, viņa sieva Eleonora, vecākais dēls Karols, viņa sieva un dēls Anatolijs. Pēc uzcelšanas kapela ilgāku laiku ir kalpojusi arī kā Varakļānu katoļu draudzes baznīca. 1945. gadā kapela tika atņemta draudzei un pārvērsta par graudu noliktavu, tās interjers tika iznīcināts. Romas katoļu draudze 1989. gadā sv. Viktora kapelu atguva savā īpašumā. Kapela ir Valsts arhitektūras piemineklis. Sv. Viktora kapelas iekārtojuma un Borhu dzimtas kapeņu apskate (gida pavadībā) iekļauta tūrisma takā “Dvēseļu ceļi”. Pieteikties pa tālr. 64866162.

 

4. Varakļānu Romas katoļu draudzes baznīca

Adrese:Rīgas iela 2, Varakļāni, Varakļānu novads, LV-4838
 Tālrunis: 64866187
Prāvests: Boldāns Antons

  Apraksts: Varakļānu katoļu draudze ir izveidojusies 18.gs., kad šeit darbojās Jezuītu ordeņa misija, jeb Borhu misija. Pirmā koka baznīca Varakļānos parādījās jau 1675.gadā. Šai baznīcai novecojot, grāfs J. Borhs 1740.gadā uzcēla jaunu koka baznīcu. Tā nodega 1809.gadā. Savukārt grāfs Mihaels fon der Borhs bija iecerējis lielas mūra baznīcas celtniecību pēc arhitekta V. Macotti

projekta.  Vienlaikus ar muižas pils būvniecību 1783. gadā tika iemūrēti  baznīcas pamati, bet tālāka šī projekta īstenošana atlikta – līdzekļu trūkuma dēļ.
Baznīca uzcelta 1854. gadā, kad muižas īpašumus mantošanas rezultātā bija pārņēmis grāfa M.Borha vecākais dēls grāfs Karols Borhs.Celtniecības darbus vadīja arhitekts Vītols.  Līdzekļu trūkuma dēļ tā uzbūvēta samazinātā veidā, atkāpjoties no sākotnējā projekta. Līdz ar to cietis baznīcas ārējais un iekšējais izskats. Baznīca ir klasicisma stila, ar diviem masīviem torņiem, vairākām ieejām ar granīta kāpnēm. Galveno ieeju rotā portiks ar sešām baltām kolonnām. Baznīcas altāriir veidotikrāsaina Itālijas marmora apdarē, ar lielām svētbildēm. Centrā 17.gs. spāņu mākslinieka Muriljo gleznas “Bezcerīgās Jaunavas Marijas parādība” kopija. Labās puses altārī – Golgātas motīvs (Kristus ciešanu aina), kreisās puses altārī – grāfa M. Borha svētā aizbildņa erceņģeļa Miķeļa atveids (Rafaela gleznas kopija).  1854. gadā baznīcu iesvētīja dekāns D. Sermolēvičs, bet konsekrēja bīskaps V. Žilinskis, par godu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemašnai. Dievkalpojuma sākumā grāfs K. Borhs, nododot atslēgu dekānam, esot teicis: “Līdz šim es te biju saimnieks, nu palieciet jūs un kalpojiet Dievam Kungam garā un patiesībā”.  Šajā laikā draudzē bija apmēram 10 000 draudzes locekļu. Baznīcā var saiet ap 3000 cilvēku.
 
 
 II. Pasaules kara laikā Varakļānu katoļu baznīcas draudze pārcieta dažādas grūtības, postījumus –  ērģeļu zudumu, zvanu noņemšanu no torņiem u.c. Pēckara remontu laikā dzimtās baznīcas sakārtošanā talkā nāca arī bīskaps Pēteris Strods.

Varakļānu Romas katoļu draudzes baznīca ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Baznīcas apskate (gida pavadībā) iekļauta tūrisma takā “Dvēseļu ceļi”. Pieteikties pa tālr. 64866162.  

5. Varakļānu luterāņu baznīca

Adrese: Lubānas iela 12, Varakļāni, Varakļānu novads, LV-4838
Tālrunis: 28314546

  Apraksts:19. gs. otrā pusē, pēc dzimtniecības atcelšanas Krievijā daudzi Vidzemes guberņas latvieši iepirka muižas zemes Latgalē, tajā skaitā Varakļānu novadā. Līdz ar to pakāpeniski šeit izveidojās diezgan liela luterāņu draudze ar kuras pūlēm ap 1879. gadu Varakļānos tiek uzcelta luterāņu baznīca ar 300 vietām. Baznīca būvēta no laukakmeņiem, kā dekoratīvs elements durvju un logu apmalēm izmantoti sarkanie ķieģeļi. Altārgleznu “Kristus Getzemanes dārzā” dāvinājis viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem gleznotājiem, Minhenes mākslas akadēmijās audzēknis Artemijs Gruzdiņš (1825-1891). Altārgleznā attēlots Kristus Getzemanes dārzā, kur viņu šaubu brīdī garā stiprina Kunga sūtīts eņģelis. Sākumā pastāvīga mācītāja Varakļānu luterāņu baznīcā nav bijis, bet noteiktās svētdienās tas ir ieradies no Rēzeknes. 1927. gadā par mācītāju ordinēts pazīstamais gleznotājs, Purvīša audzēknis Miervaldis Ķemers. 1938. gadā draudzē bija 560 locekļi. Šajā laikā mācītāja pienākumus veica Fridrihs Kramiņš. Pēc II Pasaules kara luterāņu draudzes locekļu skaits bija stipri samazinājies. To izmantoja Varakļānu rajona partijas komiteja, lai dievnamu draudzei atsavinātu. Baznīcai nogāza torni, iznīcināja altāri un ērģeles, un ierīkoja kultūras namu, kinoteātri (1951.g). Vēlāk baznīcā tika ierīkota sporta zāle, tad būvmateriālu noliktava, un beigās vairākus gadu desmitus celtne tā īsti nevienam vairs nebija vajadzīga un lēnām gāja bojā. 1991. gada 15.maijā Reliģijas lietu departaments no jauna reģistrēja Varakļānu luterāņu draudzi. Ar konsistorijas, Kultūras ministrijas, Madonas rajona padomes, Varakļānu pilsētas domes un ASV latviešu luterāņu draudzes Miniapolē finansiālu atbalstu, privātpersonu ziedojumiem un pašu draudzes locekļu aktīvu darbošanos dievnams no jauna tika savests pienācīgā kārtībā. 1994. gada 20. novembrī arhibīskaps Jānis Vanags to no jauna iesvētīja. 2004.gada pavasarī ciemos pie luterāņu draudzes ieradās māsu draudze no Vācijas un uzdāvināja baznīcas torņa zvanu. Nākamajā gadā sākas torņa atjaunošanas darbi un 2006.gada 19.augustā draudze svinēja atjaunotā torņa iesvētīšanas svētkus. Tagad tas kalpo arī kā skatu tornis. Šodien draudzē ir ap 50  iesvētīti draudzes locekļi, darbojas svētdienas skola. Draudzei ir mācītājs – Reinis Kulbergs (29178835).  Dievkalpojumi notiek mēneša 1. un 3.svētdienā, plkst 10:00 Baznīcas apskate (gida pavadībā) iekļauta tūrisma takā “Dvēseļu ceļi”. Pieteikties pa tālr. 64866162

 

6. Luterāņu kapu ansamblis “…baltais gulbis dodas debesīs”

037Atrašanās vieta: Varakļānu pilsētas kapu nodalījumā, Varakļani, Varakļānu novads, LV-4838
Tālrunis: 64866162
 

Apraksts: 1937. gadā, Varakļānu kapu luterāņu nodalījumā izdarīta pamatīga rekonstrukcija, kurai lielu daļu līdzekļu ziedoja slavenā ķirurga Pāvila Mucenieka ģimene. Tika uzbūvēta moderna kapliča ar vitrāžu un mozaīku rotājumu. Tika iekārtots laukums svinīgiem pasākumiem. Pēc Anša Bērziņa meta uzcēla skaistu arhitektoniskas kompozīcijas veida pieminekli Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo Varakļānu draudzes locekļu piemiņai.  Tajā pašā reizē uzbūvēti oriģināli veidoti vārti ar zvanu torni, it kā teiksmaina putna izskatā. Kā atzīmēja pats arhitekts – “…baltais gulbis dodas debesīs”. Vēl kapos apskatāmi: piemineklis Lāčplēša ordeņa kavalierim un mežzinim Otto Bērziņam; Jāņa Brieža skulptūra “Bārenīte” pie tiesneša Sproģa kapa; vairāki čuguna lējumā veidoti pieminekļi.

 

7. Brāļu kapi

    
 19052010267Atrašanās vieta: Rīgas un Lubānas ielas krustojumā, Varakļāni, Varakļānu novads
 

Apraksts: Pašā Varakļānu pilsētas centrā atrodas Padomju armijas 2.pasaules karā  kritušo 734 cīnītāju atdusas vieta – Brāļu kapi. Katrs karaspēks saviem kritušajiem centies izvēlēties pašu cienīgāko vietu. Kapi šeit tika ierīkoti, izpostot vecos katoļu kapus.    

8. Ebreju kapi

Atrašanās vieta: Varakļāni, Varakļānu novads

Apraksts: Iebraucot Varakļānos no Krustpils puses, Rīgas ielas labajā pusē redzams priežu puduris, kurā atrodas ebreju apbedījumu vieta. Ziņas par ebreju iedzīvotāju esamību Varakļānu vidē saistās jau ar 1772. gadu. 1847.g. miestā bijis 250 ebreju iedzīvotāju, bet 1897.g. – 1365 jeb 75% no visiem miesta iedzīvotājiem. Pirmā ebreju kopienas institūcija bija HEVRA KADISHA un CEMETERY.  1935.g. no 1661 pilsētas iedzīvotājiem ebreji bijuši 952 (58%). Varakļānos bija visaugstākais ebreju tautības iedzīvotāju īpatsvars tā laika Latvijā.   Varakļānu ebreji nodarbojās galvenokārt ar sīktirdzniecību un amatniecību. 1940. gadā, nodibinoties padomju varai, tika nacionalizēti ebreju īpašumi un slēgtas viņu sabiedriskās organizācijas. Sākoties 2. pasaules karam, vairāki simti ebreju paguva aizbraukt uz Krievijas iekšieni, bet daļa tika iesaukti Sarkanajā armijā.  1941. gada vasarā Varakļānos ienāca vācu karaspēks, kas  iznīcināja visu uz vietas esošo ebreju kopienu (540 ebreji). Holokausta upuru piemiņai Varakļānos pie ebreju kapsētas ir uzcelts piemineklis. Katru gadu 4. augustā pie tā notiek piemiņas saieti un dievkalpojumi. Varakļānos ir arī saglabājies viens no trim ebreju lūgšanu namiem – sinagoga.

Apskates objekti Varakļānu novada Stirnienē

1. Sila kapi

Atrašanās vieta:  Silakrogs, Varakļānu novads Sila kapi atrodas turpat kur Silinieku senkapi, tas ir netālu pie Varakļānu-Madonas un Varakļānu-Jēkabpils šosejas krustojuma. Trīsdesmito gadu beigās tajos veica pamatīgus labiekārtošanas darbus. Pēc draudzes priestera Ušerovska meta uzcēla ieejas vārtus. Iegādājās jaunu čuguna lējuma sētu. Katra sādža pirka savu posmu, tādēļ tiem atšķirīgs režģu raksts, kas palicis kā skaista liecība kopīgam pasākumam. Sila kapos ir vairāki interesanti pieminekļi, tai skaitā, simbolisks katoļu mācītāja Aglonas katoļu ģimnāzijas direktora-nacistu nomocītā Aloiza Broka kaps ar tēlnieka Bērtuļa Buļa veidotu pieminekli, kurš atklāts 1988. gadā, kā arī ar tēlnieka E.Karitona veidotais sievietes tēls ar likteņa kamolu rokās.

2. Stirnienes muiža

IMG_4181

Atrašanās vieta : Stirnienes pagasts, Varakļānu novads Apraksts: Muižu pārvaldīja Lappo dzimta. Kad muižkungs bija aizgājis aizsaulē, saimniekošanu turpināja “madāma” Lappo. Sākoties zemes reformai, muižas zemi sadalīja zemniekiem, tā izveidojoties trīs jaunsaimnieku rajoniem. Muižniece Lappo atstāja savus nedaudzos īpašumus un pārcēlās uz dzīvi citur. Muižu savā pārvaldniecībā pārņēma Stirnienes pagasta valde, iekārtojot tur dzīvokļus un darba istabas. 1940. gadā Stirnienes muižā likvidēja pagasta padomi, aizsargu namu pārvērta par “sarkano stūrīti”. Daļēji izdemolējot muižas ēku, tur iekārtoja miliču “kabinetus”. Šobrīd ir atjaunota bijusī muižas ēka un tur iekārtota skola. Pārējās muižas ēkas ir sagrautas. Atjaunota ir kādreiz nopostītā mūra sēta.

3. Stirnienes sv. Laura Romas katoļu baznīca

Atrašanās vieta: Stirnienes pagasts, Varakļānu novads Apraksts: Stirnienes draudzes aizsākumi rodami jau 17.gadsimtā. Stirnienes pirmā baznīca bija koka ēka ( 1757.), kura nodega.Tad tika būvēta cita celtne. 1913. gadā veco koka dievnamu pārveda uz Rudzātiem. Prāvesta Pāvila Virketis vadībā no 1902. līdz 19087.gadam uzcelta mūra baznīca, 1914. gadā to iesvētīja Mogiļevas arhibīskaps V.Kļučinskis svētā Laurencija godam. Stirnienes baznīca ir 25.5 m gara un 15.3 m plata akmeņu ķieģeļu celtne ar skārda jumtu, ar diviem 36 m augstiem torņiem.  Centrālajā altārī- Ostrobromas Dievmātes svētgleznas kopija, dievnamā ir skaisti Krustaceļa gleznojumi, kulta priekšmeti. II Pasaules kara laikā dievnams ļoti cieta. Baznīcai bija pussagrauts viens tornis un jumts, sabombardētas ērģeles utt. Ar draudzes prāvestu aktīvu darbu un lielu ticīgo atbalstu, pēckara periodā dievnamu atjaunoja. 1985.gadā baznīcas iekšpusi izbalsināja ar kaļķiem, paneli nokrāsoja ar eļļas krāsu, pārkrāsoja un apzeltīja altārus. 2006.gadā saņemts fantastisks dāvinājums no Gottinges draudzes Vācijā-ērģeles. 2007. gada vasarā tās uzstādīja Alvja Melbārža ērģeļdarbnīcas meistari. Pēc 65 gadu pārtraukuma, Stirnienes dievnamā atkal skan ērģeles Dieva godam un ļaužu priekam. Draudzē aktīvi darbojas dažāda gadagājuma ļaudis, ir krāšņas procesijas, saglabāti un atjaunoti senie baznīcas karogi.

4. Silakrogs ( krogs/ skola )

Atrašanās vieta: Silakrogs, Varakļānu novads Apraksts: Varakļānu apkaimes krogu sarakstā otrā vietā aiz Varakļānu kroga, jāierindo, šķiet vēl nesen-astoņdesmitajos gados nolīdzinātais, skaistais Silakrogs ar izbūvēto otro stāvu, jaukā vietā-pakalnā, kuplu koku pavēnī. Savā laikā tur darbojusies arī zirgu pasta stacija. Tajā bija Latgales arhitektūrā praktiski nesastopamais manteļskurstenis. Starpkaru posmā te mitinājās Silmalas pirmās pakāpes pamatskola, pēc kara- vietējā ciema padome. 1951. gadā Silakroga ēka daļēji nodega. Izdegušo ēkas daļu tā arī neatjaunoja. 1994. gadā Silakroga ēka tika nojaukta.

 Apskates objekti Varakļānu novada Murmastienē

1. Murmastienes Krucifiksa namiņš

Atrašanās vieta: Murmastiene, Varakļānu novads Apraksts: Padomju varas laikā 20.gadsimta 50.gados tika nopostīta lūgšanu vieta Murmastienes centrā. 1993.gadā pēc arhitektes I.Ketleres projekta Murmastienē atklāja krucifiksa namiņu, kur maijā katru vakaru pulcējas dievlūdzēji, bet augustā piestāj svētceļotāji. Te tiek noturētas Sv.Mises, rīkotas piemiņas izstādes ( bīskapa Stroda piemiņai u.c.). Līgšanu namiņš kalpo arī kā mirušo izvadīšanas vieta pēdējā gaitā. No šīs vietas mūžības ceļos tika izvadīta arī dzejniece Marta Bārbale.

 

2. Lielstrodu ciems

Atrašanās vieta: Lielstrodi, Varakļānu novads Apraksts: Neatkarīgās Latvijas laikā viens no lielākajiem ciemiem Varakļānu pagastā bija Lielstrodi. Te bija 42 lauku sētas un ciema iedzīvotāju skaits svārstījās ap diviem simtiem. Katrai lauku sētai bija savs nosaukums. Lielstrodu ciemā tipiski, ka vairākām sētām bija vienādi nosaukumi.Visizplatītākais uzvārds Lielstrodos bija Strods. No 42 sētu iedzīvotājiem 38 mājās dzīvojošām ģimenēm uzvārds bija Strods. Iedzīvotāju galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība-zemkopība un lopkopība. Pateicoties upju un Lubāna ezera tuvumam, iedzīvotāji papildus pamatdarbam itin sekmīgi nodarbojās ar zvejniecību. 1 944. gadā nodega 18 Lielstrodu ciema sētas. 1956.gadā Lielstrodu ciema teritorija nokļuva padomju saimniecības “Varakļāni” sastāvā.Tad pamazām sāka pazust viena sēta pēc otras. Patreiz šeit saimnieko dažas saimniecības. Kā ievērojamākās personas, kuras nākušas no šī ciema, jāmin: Latvijas armijas kapteinis Eduards Strauts, skolu inspektors Izidors Strods un apriņķa nozīmes augstāki ierēdņi un saimnieciskie darbinieki Vladislavs Strods un Jāzeps Strods, valodnieks, filozofijas doktors, teoloģijas profesors bīskaps Pēteris Strods no Eisāgu mājām u.c.

3. Strodu kapi

 Atrašanās vieta: Lielstrodu ciems, Varakļānu novads AprakstsMurmastienes pagasta latgaliskajai daļai raksturīgajā kapsētā Lielajos Strodos gadsimtu gaitā veikti tuvējo ciemu iedzīvotāju-Strodu dzimtu apbedījumi. Te vienkopus redzami vairāki desmiti kapa pieminekļu un krustu, kuros iegravēts viens un tas pats uzvārds- Strods. 2001. gada kapusvētkos karstā saule un lietus svētība, kopā ar dekāna Antona Boldāna pateicības vārdiem Amerikā dzīvojošajiem Strodu ļaudīm ( bīskapa brāļa Jāņa Stroda meitām), bija  iesvētība jaunajam Strodu kapsētas žogam. 

 

4. “Skalbjudambji” 

Atrašanās vieta: Murmastienes pagasts, Varakļānu novads Apraksts: ” Ejiet, ielūkojaties manas pagātnes pusaizbirušajās takās, izlobiet darbīgās šodienas kodolu…”. Šos vārdus Marta Bārbale lika biogrāfijas apraksta sākumā, kad Murmastienes astoņgadīgās skolas kolektīvs 70-tajos gados aicināja dzejnieci pastāstīt par savu dzīvi, dzīves pieredzi. Dzejniece Marta Bārbale, Antonijas un Alberta Bārbalu meita, dzimusi 1933.gada 28.februārī ( pasē-8. februārī ) Barkavas pagasta ( pēc agrākā iedalījuma ) Murmastienes ” Skalbjudambjos”. Skaistā daba, piekalnes ar vecās muižas romantiskajām ēkām, ēku drupām, prāvais, skalbjiem pārbagātais dīķis ielejā, varžu koncerti vasaras vakaros, kā arī garā Bārbaļu saimes ēka, kopā ar dzimtā novada dabas jaukumiem rosināja meitenes radošo iztēli. Marta auga ņipra, darbīga, izpalīdzīga, sabiedriska, droša visos pasākumos. Ģimenes māja bija dzīvojamā un saimniecības ēka zem viena jumta, kura 2. pasaules kara laikā nodega, bet tās vietā tika uzcelta jauna. Pašreizējie ” Skalbjudambji” ir trešā māja, ko sarūpēja vecāki.

5. Dzejnieces” M. Bārbales mūža taka”

 Apraksts:“Ejiet, ielūkojieties manas pagātnes pusaizbirušajas takās, izlobiet darbīgās šodienas kodolu..”. Šos vārdus Marta Bārbale lika biogrāfijas apraksta sākumā, kad Murmastienes astoņgadīgās skolas kolektīvs 70-tajos gados aicināja dzejnieci pastāstīt par savu dzīvi, dzīves pieredzi. Pie Martas dzimtās mājas “Skalbjudambji” 2012.gada pavasarī tika atklāts skaists parks, ar tiltiņiem, atpūtas vietām un koka skulptūrām.

 

6. Baltā skola

 Atrašanās vieta: Murmastienes pagasts, Varakļānu novads   Apraksts: No 1930.-1944.gadam Murmastienes apkārtnes bērni mācījās Murmastienes muižā, pārvaldnieka-rentnieka Dubicka dzīvojamā mājā (celta ap 1830.gadu ), kuru 1930.gadā pielāgoja skolas vajadzībām. No 1930.-1944.gadam darbojās Murmastienes I.pak. pamatskola, te dzejniece Marta Bārbale ienāca lielajā grāmatu pasaulē, te pagāja viņas bērnības neaizmirstamie gadi.   2.Pasaules kara laikā skolas ēka nodega, klasītes izvietojās pa apkārtējām zemnieku mājām.Tad skolas vajadzībām tika izremontēta krogus ēka Murmastienē. Tā tika dēvēta par ” Balto skolu”  un šeit līdz 1966.gadam ritēja augošās skolas mācību darbs. 1947./1948.m.g. skolā bija jau 7 klases. Jau 1948.gadā 7. klasi absolvēja 14 audzēkņi. Šajā gadā skolu beidza arī cienījamā dzejniece Marta Bārbale. Palielinoties skolēnu skaitam, jaunākajām klasītēm mācību telpas iekārtoja centrā esošā mājā. Šodien bijusī ” Baltā skola” ir privatizēta un drūmi rēgojas ceļmalā.

7. Cauņu kapsēta

 Atrašanās vieta: Murmastienes pagasts,Varakļānu novads 

 Apraksts: Dzejnieces Martas Bārbales atdusas vieta.
 
 
 
 
 

8. Piemineklis 1919.g. atbrīvošanas cīņu dalībniekiem

 Atrašanās vieta: Mežastrodi, Varakļānu novads
 
Apraksts: Brīvības cīņu piemineklis 1. Liepājas kājnieku pulka kaujas vietā, kur viņi 1919. gadā cīnījās pret ” sarkano” karapulku. Netālu no šīs vietas kaujā smagi tika ievainots novadnieks Aleksandrs Lakstīgala. Tika atrasts miris pie tuvējām mājām. Tādēļ arī izvēlēta šī pieminekļa atrašanās vieta.

1936. gada 16. augustā Brīvības cīņu atcerei atklāj granīta Uzvaras pieminekli ( tā tika saukts tā laika presē ), kurā iegravēti vārdi: ” 1. Liepājas kājnieku pulka cīņu, upuru un uzvaras vieta Latgalē, 1919.gada 26.augustā ar asinīm mēs pirkām katru savas dzimtās zemes stūrīti-tā tagad mūsu.” To uzstādīja Rēzeknes aizsargu pulka vadība, iesvētīja Rēzeknes aizsargu pulka vecākais mācītājs Vincents Tomašūnas ar vietējo draudzes prāvestu Kalinku. Atklāšanas parādi pieņēma Zemgales divīzijas komandieris, Lāčplēša ordeņa kavalieris Žanis Bahs. 1950. gadā tas tika nogāzts un sapostīts. 1996.gada 16.novembrī svinīgi atklāja atjaunoto pieminekli, arī par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 78. gadadienai. 

 9. Piemiņas akmens bīskapam Pēterim Strodam

 Atrašanās vieta: Lielstrodi, Varakļānu novads

Apraksts: Pēteris Strods bija ievērojams katoļu garīdznieks, filozofs un Latgales sabiedriskais darbinieks.Dr. phil. prof. bīskaps P.Strods ir dzimis 1892. gada 1.maijā Varakļānu pagasta Lielstrodos, Eisāgu mājās. Miris 1960.gada 5.augustā, atdusas vieta Rīgas Kristus Karaļa kapi. Sākumizglītību ieguva  Varakļānu pagasta skolā, tad Rēzeknes pilsētas skolā. Tad tika uzsāktas studijas Pēterpils katoļu Garīgajā seminārā, vēlāk Pēterpils Keizariskajā katoļu Garīgajā akadēmijā. Zināšanas papildinātas studējot ārzemēs- Insbrukā un Vīnē. 1926.gadā P.Strods  kļūva par filozofijas doktoru. No 1938.-1940.gadam P.Strods ir  Rīgas arhidiecēzes Teoloģijas fakultātes profesors un vada kristīgās filozofijas katedru, Latvijas Universitātes katoļu teoloģijas fakultāti. 1947.gadā kļūst par bīskapu. No 1958.gada viņš ir Rīgas metropolijas un Liepājas diecēzes apustuliskais administrators.1922.-1923 un 1927.-1930.gadam jauniešu  žurnāla “Zīdūnis” redaktors. Plaša, daudzpusīga ir Pētera Stroda literārā darbība-vienā personā žurnālists, publicists, zinātnisku un reliģiski filozofisku darbu autors. 1922. gadā P.Strods  sastāda “Latvīšu volūdas gramatiku Latgalīšim”, 1933.gadā sastāda, publicē pirmo latgaļu dialekta pareizrakstības vārdnīcu.

10. Murmastienes pamatskola

SONY DSCAdrese: Rēzeknes iela 1, Murmastiene, Varakļānu novads, LV 4835 Telefons: 64821214 Apraksts:1966. gadā Murmastienē atklāja jauno-speciāli skolas vajadzībām uzcelto ēku un mācības jaunajā skolā tika uzsāktas 1966.gada  24.septembrī. Skolas dibinātājs un direktors bija Leons Seikstulis. 2008./09. m.g. Murmastienes skolai apritēja simtgade. Pašreiz skolā ir 9 klases un skolā tiek īstenota vispērējā pamatskolas programma un skolēniem tiek piedāvāta daudzveidīga un kvalitatīva interešu izglītība. Kopš 1993.gada divās nelielās telpās ir ierīkots Murmastienes pagasta un skolas Novadpētniecības kabinets. Te ir savākta skolas agrākā un jaunāko laiku vēsture un diezgan plašs materiālu klāsts par skolotājiem, novada personībām: bīskapu P.Strodu, žurnālistiem L .Gruduli, J.Margeviču, filozofijas zinātņu doktoru, profesoru A.Strodu, dzejniekiem J. Cakulu un M.Bārbali, žurnālistiem, māksliniekiem un citu profesiju pārstāvjiem un viņu likteņiem. Muzejā ir daudz fotogrāfiju par skolas dzīvi, izstādēm, kultūras dzīvi Murmastienē, kas spilgti ilustrē notikumus agrāk un tagad.  Novadpētniecības kabinetu vada pensionētā skolotāja Valērija Solzemniece, kura ir dzejnieces Martas Bārbales bērnības, skolas laika un visa mūža līdzgaitniece, dzejas popularizētāja un pētniece. Šeit ir savākti visi 14 dzejoļu krājumi. Te ir daudz materiālu un fotogrāfiju par dzejnieci, ir iespēja izjust viņas bērnības pasaules pieskārienu, ieskatīties viņas bagātībā-vēstulēs. Sarunā ar V.Solzemnieci var uzzināt, ka Marta nav tikai Murmastienes, bet visas Latvijas dzejniece un Latgales dziesminiece.

Citi tuvākie apskates objekti Varakļānu novadam

 1.KĀRĻA VEITMAŅA LEJAS DZIRNAVAS

Adrese: Lejasdzirnavas, Viļānu novads. LV – 4628 Telefons:64699320                IMG_1160+37127010334

Dzirnavu būve uzsākta 1783. – reizē ar Varakļānu pili, kurai tās sākotnēji piederēja. Ap 1920. tās nopirka Kārlis Veitmanis, aktīvu Varakļānu uzņēmēju dzimtas loceklis un tagadējās dzirnavu saimnieces vectēva brālis, +1944. Dzirnavas vairākkārt rekonstruētas (un arī postītas):

  • ap 1912. milzīgais – ap 8 m diametrā – apakšplūsmas ūdensrats aizstāts ar tolaik visai modernu turbīnu;
  • ap 1925. – uzstādīts dīzelis, kurš darbināts ar kūdras gāzģeneratora ražotu gāzi (1944. vācu armijai atkāpjoties, uzspridzināts);
  • ap 1932. uzstādītas valču un bīdeļu iekārtas (pēc kara pārvestas uz Rēzeknes maizes kombinātu, kur darbojušās līdz 60. gadiem);
  • pēc kara dzirnavas griezis galvenokārt dīzeļdzinējs, jo mazā Kažaukas upīte nespēja dot pietiekami daudz ūdens;
  • ap 1960. uzstādīts 55 kW elektromotors, tīrot dīķi, bojātas slūžas un vairs nav atjaunotas, blakus dzirnavām uzcelts vilnas pārstrādes cehs, dzirnavu ēkas vienā spārnā iekārtoti dzīvokļi;
  • ap 1980. dzirnavu darbība pārtraukta, tās iekonservētas;
  • 1993. dzirnavas atgūst īpašumā Kārļa Veitmaņa brāļameita Anna, viņas vīrs Osvalds Gecs (80 gadu vecumā!) ķeras pie to atdzīvināšanas un nākamajā rudenī jau maļ apkārtnes zemnieku audzētos graudus.

Dzirnavās vēl arvien tiek samalts pa maišelim apkārtnes saimnieku audzētās labības, darbojas grūbu, putraimu un rupjā maluma gaņģi. Pašlaik tiek sakopta dzirnavu apkārtne un iekštelpas, veidota neliela uzziņas (“Bebru”) taka un atpūtas vieta – neliels parks ar lieliem ozoliem.

 2.Robežakmens

 

Aprakasts:Atrodas Olužnīcas 157/159 kvartālā. (Viļānu novads). Akmens atrodas uz kupicai līdzīga paaugstinājuma, egļu un apšu ielenkumā. Akmens forma trīsstūraina. Akmens varētu būs uzstādīts vairāk kā pirms 200 gadiem, kā grāfa Borha īpašumu zīme. Uz robežakmens šķautnēm ir uzraksti: Warkland, Galen un Stirnian. Iespējams šis robežstabs ir kalpojis kā virziena rādītājs uz Borha īpašumiem Stirnienē, Galēnos un Varakļānos.

3. Dabas liegums “Barkavas ozolu audze”.

Apraksts:Barkavas ozolaudze dibināta 1957.g. kā botāniskais liegums 62 ha platībā. Ozolaine atrodas Lisenes upes krastos.  Lieguma pļavās ir bagātīga flora šeit sastopams tāds augs kā Šultesa madara, Jumtiņu gladiola u.c. Barkavas ozolaudze ir vislielākā ozolu tīraudze Latvijā. Kopš Latvijā ir izveidoti novadi, lielākā daļa Barkavas ozolaudzes atrodas Varakļānu novada Murmastienes teritorijā 41,6 ha. Aptuveni 2 km attālumā no lieguma atrodas 1 šķiras autoceļš P48 (Madona – Varakļāni).

4. Krustakroga skatutornis

 IMG_5241Dzelzs skatu tornis 27 m augsts, brīvi pieejams ikvienam interesentam jebkurā laikā. Atrodas A12 šosejas malā . Uzkāpjot skatu tornī vērojama purva ainava daudzu km tālumā.

 


_