2017. gada 19. septembris
Šodien vārdadienas svin Verners, Muntis

Būvniecības process

No 2014.gada 1.oktobra spēkā stājas jaunais būvniecības regulējums, kurš nosaka būvju iedalījumu grupās (1.pielikums Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumiem Nr.500 ‘’Vispārīgie būvnoteikumi’’.)

Būvju iedalījums grupās atbilstoši būvniecības procesam

1. Ēku iedalījums grupās

Iedalījuma kritērijs I grupa * II grupa III grupa*
1. Stāvu skaits Ēkas, kuras neietilpst
1. vai 3.grupā
1) Ēka, kurai ir vairāk nekā pieci virszemes stāvi

2) Ēka, kurai ir vairāk nekā viens apakšzemes stāvs

2. Cilvēku skaits Publiskā ēka, kurā paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem
3. Platība, apbūves laukums 1) Mazēka (vienstāva ēka, t.sk. nojume un palīgēka, kuras apbūves laukums nav lielāks par 25 m2)

2) Ārpus pilsētu un ciema teritorijām vienstāva lauku saimniecību nedzīvojamā ēka, kura nav paredzēta dzīvnieku turēšanai, un palīgēka (piemēram, saimniecības ēkas, noliktavas, šķūņi, pagrabi, nojumes, garāžas) ar apbūves laukumu līdz 60 m2

3) Atsevišķa rūpnieciski izgatavota vienstāva ēka ar apbūves laukumu līdz 60 m2, tai skaitā konteinertipa ēka vai būvizstrādājums, izņemot ēkas, kurās tiek izvietota bīstamā iekārta

4) Betonēts laukums pakaišu kūtsmēslu uzkrāšanai (uzglabāšanai ar vircas uzkrāšanas tvertni) līdz 50m2

1) Ražošanas ēka, kuras kopējā platība ir lielāka par 1000 m2

2) Noliktavas ēka, kuras kopējā platība ir lielāka par 2000 m2

4. Būvtilpums Ūdens rezervuāri (pazemes un virszemes) līdz 50 m3 ārpus pilsētu un ciemu teritorijām 1) Ēka šķidru, gāzveida vielu vai beramu materiālu uzglabāšanai, pārkraušanai vai pārstrādei ar būvtilpumu virs 5000 m3

2) Ūdens rezervuāri (pazemes un virszemes) virs 1000 m3

5. Jauda 1) Kompaktās (konteinertipa) transformatoru apakšstacijas un sadales ietaises ar nominālo spriegumu līdz 20 kV ārpus pilsētām, ja tās atrodas ārpus esošo spēkstaciju un apakšstaciju teritorijām

2) Elektroietaišu ēkas ar pamatiem, mazākas par 60 m2 ārpus pilsētām un ciemiem

1) Katlumājas un elektroenerģijas apgādes ēkas ar siltuma jaudu lielāku par 2 MW un/vai elektrisko jaudu lielāku par 2 MW

2) Slēgto transformatoru apakšstaciju ēkas ar 110 kV spriegumu un augstāku

Piezīme.
1. * Lai noteiktu, vai ēka pieder pie konkrētās grupas ēkām, jābūt spēkā vienai no minētajām klasifikācijas pazīmēm.

2. Inženierbūvju iedalījums grupās**

Speciālie būvnoteikumi I grupa II grupa III grupa
1. Autoceļi un ielas Māju ceļš viena īpašnieka zemes gabalā Inženierbūves, kuras neietilpst
1. vai 3.grupā
1) Automaģistrāles un ātrsatiksmes autoceļi

2) Tilti, viadukti un ceļu pārvadi3) Tuneļi, garāki par 100 m

2. Dzelzceļa būves (valsts, pašvaldību un privātie) Dzelzceļa gājēju pārejas un dzelzceļa tehnoloģiskās pārbrauktuves 1) Publiskās lietošanas dzelzceļi

2) Tilti, viadukti un ceļu pārvadi3) Tuneļi, garāki par 100 m

3. Elektronisko sakaru būves Inženiertīklu pievadi 1) Maģistrālās sakaru līnijas

2) Torņi, augstāki par 100 m

4. Enerģijas ražošanas, glabāšanas, pārvades un sadales būves 1) Elektrotīkli ar nominālo spriegumu līdz 20 kV, tajā skaitā elektroapgādes sadalnes (uzskaites, relejaizsardzības, kabeļu komutācijas u. c.) un komutācijas un aizsardzības iekārtas

2) Inženiertīklu pievadi

1) Elektropārvades līnijas ar nominālo spriegumu 110 kV un augstāku

2) Apakšstacijas (izņemot slēgtās transformatoru apakšstaciju ēkas) ar 110 kV spriegumu un augstāku

3) Hidroelektrostacijas ar jaudu virs 2 MW3) Gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas ar darba spiedienu virs 1,6 MPa

4) Spēkstaciju būves ar jaudu virs 20 kW, tai skaitā vēja elektrostacijas (vēja parki)

5) Dūmeņi virs 60 m

5. Hidrotehniskās un meliorācijas būves 1) Viena īpašnieka meliorācijas sistēma vai atsevišķas būves, ierīces

2) Rakti dīķi ar virsmas laukumu vienas zemes vienības robežās līdz 0,5 ha platībā

1) Ūdens noteces un līmeņu regulēšanas hidrotehniskās būves, ja aizsprosta augstums pārsniedz 15 metrus vai novadbūves caurplūde pārsniedz 500 m3/s

2) Ūdens resursu izmantošanas hidrotehniskās būves, ja hidroelektrostacijas projektētā jauda ir no 1 MW līdz 2 MW vai sūkņu stacijas ražīgums ir lielāks par 5 m3/s

6. Ostu hidrotehniskās būves Iekšējie ūdensceļi un ostas, kas paredzētas iekšzemes ūdenstransportam ar 1000 t un lielāku tilpību
7. Ar radiācijas drošību saistītās būves Visas ar radiācijas drošību saistītās būves
8. Būves Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā Visas būves Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā
9. Citas, atsevišķi neklasificētas, inženierbūves 1) Atsevišķie labiekārtojuma elementi, kas atrodas publiskajā ārtelpā – soliņi, bērnu rotaļu ierīces, sporta aprīkojums, atsevišķās laternas un apgaismes ķermeņi, karogu masti, velosipēdu statīvi u.tml. ***

2) Stacionārie reklāmas un informācijas stendi*** ar augstumu līdz 2,5 m un citi tiem pielīdzināmi objekti, tai skaitā ielu norāžu stabi līdz 4 m (bez elektrības pieslēguma)

3) Žogi un mūri viena zemes gabala robežās

4) Labiekārtoti (betona, šķembu u. c.) laukumi līdz 50 m2 ārpus pilsētu un ciemu teritorijas lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām

5) Inženiertīklu pievadi

1) Rūpnieciskās ražošanas būve (ieguves rūpniecības vai iežieguves būves, ķīmiskās ražošanas būves, smagās rūpniecības uzņēmumu būves)

2) Visa veida estrādes, atklātie sporta laukumi un baseini ar tribīnēm, kuras paredzētas vairāk nekā 100 cilvēkiem

3) Visu veidu maģistrālie cauruļvadi un to pārvades estakādes

4) Notekūdeņu attīrīšanas ietaises ar jaudu virs 200 m3/diennaktī

5) Kanalizācijas notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas ar jaudu virs 200 m3/diennaktī

6) Ūdens un kanalizācijas maģistrāles ar diametru no 1000 mm

7) Ūdens attīrīšanas ietaises ar jaudu virs 200 m3/diennaktī

8) Lidlauku skrejceļi, kas ir garāki par 2,0 km

9) Torņi, augstāki par 100 m

Piezīmes.
  1. ** Tabulā ir dots inženierbūvju uzskaitījums atbilstoši būvju grupām, kas jāņem vērā, piemērojot speciālajos būvnoteikumos noteikto būvniecības procesu.
  2. *** Atsevišķie labiekārtojuma elementi, kā arī stacionārie reklāmas un informācijas stendi nav uzskatāmi par kadastra objektiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma izpratnē.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.529 ‘’Ēku būvnoteikumi’’ 7.punktu būvniecības ieceres dokumenti nav nepieciešami:

  1. ja ēkā vai telpu grupā tiek īstenots interjera projekts, kas neskar trešās personas, nesošās būvkonstrukcijas un koplietošanas inženiertīklus;
  2. 2. pirmās grupas ēkas vai tās daļas (izņemot publiskās ēkas pilsētās un ciemos) atjaunošanai – ēkas vai tās daļas atjaunošana, nemainot ēkas nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, neskarot ēkas fasādi un koplietošanas inženiertīklus, veicot funkcionālus vai tehniskus uzlabojumus (turpmāk – vienkāršota atjaunošana);
  3. pirmās grupas ēkas fasādes apdares atjaunošanai, visu logu nomaiņai, fasādes siltināšanai, jumta siltināšanai, jumta ieseguma nomaiņai, pagraba siltināšanai vai lodžiju aizstiklošanai (turpmāk – vienkāršota fasādes atjaunošana), ja ēka nav valsts aizsargājamais kultūras piemineklis un atrodas ārpus pilsētām un ciemiem;
  4. pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas logu nomaiņai, ja tiek ievēroti šo noteikumu 39., 40. vai 41. punktā minētie nosacījumi;
  5. otrās vai trešās grupas dzīvojamās ēkas lodžiju aizstiklošanai, ja tiek ievēroti šo noteikumu 42. punktā minētie nosacījumi, izņemot valsts aizsargājamos kultūras pieminekļus;
  6. vienas sezonas vieglas konstrukcijas ēkām bez pamatiem (piemēram, siltumnīcas).

Uzsākot jebkurus citus būvdarbus ir jākārto būvniecības dokumentācija –paskaidrojumu raksts, apliecinājuma karte vai jāizstrādā būvprojekts (atbilstoši izvēlētajiem būvdarbiem un ēkas grupai).

 Ja būvdarbus veic būvētājs, viņš uzņemas būvdarbu veicēja vai atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumus.

Būvētājam būvdarbu veikšanai nav nepieciešamas pastāvīgas prakses tiesības arhitektūras vai būvniecības jomā, ja:

  1. būvētājs savām vajadzībām būvē, novieto, pārbūvē, atjauno, konservē vai nojauc pirmās grupas ēku vai tās daļu vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamo ēku vai tās daļu un palīgēkas, kā arī lauku saimniecības nedzīvojamās ēkas, kas nav augstāks par diviem stāviem un kuru apbūves laukums nav lielāks par 400 m2un būvtilpums – par 2000 m3;
  2. būvētājs savām vajadzībām veic vienkāršoto atjaunošanu;
  3. būvētājs savai pirmās grupas ēkai vai tās daļai vai otrās grupas viena dzīvokļa dzīvojamai ēkai vai tās daļai un palīgēkām, kā arī lauku saimniecības nedzīvojamai ēkai veic vienkāršotu fasādes atjaunošanu.

Visu būvniecības procesu regulē Būvniecības likums, MK noteikumi Nr.500 ‘’Vispārīgie būvnoteikumi’’ un speciālie būvnoteikumi (piem. MK Noteikumi Nr.529 ‘’Ēku būvnoteikumi’’, MK noteikumi Nr.551 ‘’Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi’’, MK noteikumi Nr.550 ‘’Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi’’ u.c. skat. www.likumi.lv).

Sīkāka informācija būvvaldē pie būvvaldes vadītājas Ivetas MEĻEHOVAS m.t.29422298, arhitekta Jāņa LIEPIŅA m.t.26538839 vai Būvvaldē apmeklētāju pieņemšanas laikā.

Kontakti:

Visus jautājumus, kas saistīti ar būvniecību Cesvaines, Lubānas un Varakļānu novados, var noskaidrot Būvvaldē (Madonā, Saieta laukumā 1, 1. stāvā, 105.kab., tālr./fax 64822374) pie būvvaldes vadītājas Ivetas Meļehovas (tālr.29422298) vai arhitekta Jāņa Liepiņa (tālr.26538839).

Iedzīvotāju pieņemšanas laiki:
Būvvaldē ceturtdienās no plkst. 8:00 – 12:00 un 13:00-17:00.

Novados:
Cesvainē – Katra mēneša 1. un 3. nedēļas pirmdienās no plkst. 10:00-12:00;
Lubānā – Katra mēneša 1. un 3. nedēļas otrdienās no plkst. 10:00-12:00;
Varakļānos – Katra mēneša 2. un 4. nedēļas pirmdienās no plkst. 13:00-15:00.


_