2017. gada 19. septembris
Šodien vārdadienas svin Verners, Muntis

Vēsture

  • Pēc leģendām vietas nosaukuma izcelsme varētu būt no “Mora mastiem”.
  • Murmastienes vārda izcelsme varētu būt ap 1600 gadu, pirms Jāņa Bargā laikiem (P.Čevera pieņēmums, 1991. Rīgā).
  • Pēc vēsturiskiem datiem (1695 – 1784) esam bijuši pie “mestečko Vorkļani”, ar foļvarkām-”Borhovym” un “Murmostovym”.
  • “Vecākie dokumenti, kas saista Varku (Varakļānus) ar Borhu dzimtas vārdu ir no 1583. gada Rēzeknes apriņķa revīzijas. — Vēlākos gados radās muižas Borkova, Murmastīne, Atašīne” (Dzeive,1984. Nr.156). Šajā pašā numurā rakstīts, ka Miķelis Borhs (1755 – 1810) izveidoja Murmastienes muižu, vāciski-Murmelstein. Pēc M. Borha nāves (dzimis un miris Varakļānos, apb. Sv. Viktora kapellā) Murmastieni īpašumā saņēma vecākais dēls Kārlis (Karols), kuram tad bija tikai 13 gadi. Līdz K. B. pilngadībai saimniecību vadīja Mihaila Borha sieva Eleonora ar aizbildņu padomi. Pēc Kārļa nāves ar 1869. g. aktu Murmastieni mantoja Kārļa jaunākā meita Izabella Potocka, dz. Borha.
  • No 1866. g. 19. II Latvijā administratīvi teritoriālā vienība pagasts; katra muiža skaitījās pagasts. Šajā gadā tika izdots likums par pagastu pašvaldību atbrīvošanu no muižas uzraudzības (TZ kal. 2001.).
  • 1873. g. Barkavas un Murmastienes pagasti tika apvienoti un tā Barkavas pagasts kļuva par vienu no lielākajiem Inflantijā.
  • 1916. gadā mūsu adrese bija “Russland, Vitebskoi guberņi, Režickova (Rēzeknes) ujezda, Varakļanskoi volosti”.
  • 1945. g. tika nodibināta Barkavas pagasta Murmastienes ciema padome.
  • Administratīvi teritoriālo pārkārtojumu (1949) laikā Murmastienes novadam tika pievienotas dažas Barkavas un dažas Varakļānu pagasta sādžas, kuras uz 2008. gada augustu vairs nav pieņemts dēvēt ne par sādžām, ne ciemierm, bet tikai par apdzīvotām, vai neapdzīvotām vietām.
  • No 1962. g. l8. XII esam Madonas rajonā.
  • 1990.g. tika izveidota Murmastienes pagasta pašvaldība.

Kari un revolūcijas laiks nopostīja muižas ēkas, šodien murmastieniesi dzīvo un daļa arī strādā p./s.”Varakļāni” laikā uzceltajās ēkās; veikals-1957.g., te strādāja Kolosovi, ilgus gadus V.Tropiņa (Veipa), B. Miķelsone u.c. No 1994.g.30.03. šeit atvēra z/s “Lapiņas” veikalu “Sandra”. Šī ir pirmā māja Jaunatnes ielā 2. Jaunatnes ielā 4 (bijušajā ēdnīcas ēkā) atrodas otrais veikls- SIA “JGF” (2007).

Ielu nosaukumi Murmastienē radās sākoties māju celtniecībai. Viena no pirmajām – Jaunatnes iela ir visgarākā, var teikt arī-galvenā iela, kura nu jau vairākus gadus ved uz pagasta ēku (bijušais bērnu dārzs). Sendienās, vecākajai paaudzei šis bija ceļš uz Gaismas pili- skolu. Atmiņā ceļš saglabājies kā liepu aleja.

  • Murmastienes centrālās – Jaunatnes ielas izskats pēdējā gada laikā ievērojami mainījies; nogriezti vecie koki, uzklāts jauns asfalts, ierīkots gājēju celiņš, iestādīti jauni apstādījumi.
  • Ielas sākumā pie veikala “Sandra” uzcelta un atvērta jaunā telpa pasta nodaļai Murmastiene.
  • Murmastienes skolai šogad aprit 100, tāpēc jāpiemin arī bijusī skola tieši Murmastienes centrā. No 1930.-1944. gadam apkārtnes bērni mācījās bijušajā muižas pārvaldnieka J. Dubicka mājā. Pārzines M.Jirgensones vadībā šī skola kļuva par īstu Gaismas pili. Nodegušās skolas vietā p./s. “Varakļāni” 1960.g. uzcēla klubu, tagad privatizēts- Z. Veipas īp.)

(Novadpētniecības materiālus apkopoja V. Solzemniece,Murmastienes pagasta un skolas novadpētniecības kaineta vadītāja, tel. 6-48-28-226 “Staņislavās”)


_