2017. gada 24. jūlijs
Šodien vārdadienas svin Krista, Kristiāna, Kristiāns, Kristīne

Teiču dabas rezervāts

rezervats1Teiču dabas rezervāts dibināts 1982.gadā. Tā platība ir 19649 ha, t.sk. Galvenie biotopi aizņem: purvs- 14074 ha jeb 72%, mežs- 4649 ha jeb 24%, ūdenstilpes- 411 ha jeb 2%, pļavas- 234 ha jeb 1%, pārējais- 281 ha jeb 1%. Tūkstošiem gadu laikā purvā uzkrājies kūdras slānis vidēji 5-7 m, tas kopā ar tajā esošo ūdeni nodrošina tuvējai apkārtnei īpašu hidroloģisko režīmu un mikroklimatu.

Rezervāta uzdevums ir nodrošināt ekosistēmu aizsardzību un dabisku attīstību, sugām atbilstošu dzīves apstākļu saglabāšanu, pētīt dabā notiekošos procesus, plānot un veikt apsaimniekošanas pasākumus.

Teiču purva masīvs kopā ar Pelečāres purvu kopš 1995.gada ir iekļauts Ramsāres konvencijas starptautiski nozīmīgo mitrāju sarakstā un Eiropā putniem nozīmīgo vietu sarakstā.

Teiču rezervāta emblēmā ir melnkakla gārgale. Melnkakla gārgale Gavia arctica Latvijā ir ļoti rets ligzdotājs, jo šeit ir sugas izplatības areāla dienvidu robeža. Tā ir glaciālrelikta suga. Šiem putniem nepieciešamas lielas, cilvēku netraucētas, atklātas purva ainavas ar akačiem, ezeriem. Savu ligzdu melnkakla gārgale taisa nepieejamā purva ezerā uz saliņas. Tai parasti ir 1-2 mazuļi. Barībā izmanto zivis, kuras spēj noķert, nirstot atvērtām acīm līdz 7 m dziļumam. Tāpēc ir nepieciešams tīrs ūdens. Teiču purvā ik gadus novēroti 1-3 melnkakla gārgales pāri.

Galvenās dabas vērtības

rezervats2Teiču rezervāta galvenā dabas vērtība ir cilvēka maz ietekmēts mitro biotopu komplekss. Purvs aizņem 72% kopējās teritorijas. Lielās platības, dabiskuma un nepieejamības dēļ šeit sastopamas gan tipiskas, gan retas augu, putnu, dzīvnieku un kukaiņu sugas. Teiču purvu ieskauj mitrie meži, kas pasargā purvu no piesārņojuma un pastiprinātas ūdens noteces, kā arī nodrošina dzīves vidi daudzām dzīvnieku sugām. Purvā ir vairākas minerālaugsnes salas un pussalas, uz kurām ir gan pļavas, gan sausieņu meži.

Aptuveni pirms 10 000 gadiem pēc ledāja pilnīgas izkušanas atklājās ledāja un tā kušanas ūdeņu veidotais reljefs.

Purvu tipi

Teiču purva masīva lielāko daļu veido sūnu purvs. Nelielās platībās sastopams arī pārejas un zāļu purvs. Zāļu purvi Teiču rezervātā veidojušies divējādi- aizaugot ezeriem un pārpurvojoties sauszemei. Tiem raksturīga intensīva pazemes ūdeņu pieplūde un tie ir bagāti ar minerālvielām. Šeit sastopamas dažādu sugu orhidejas Dactylorhiza spp., trejlapu puplaksis Menyanthes trifoliata, purva rūgtdille Peucedanum palustre, purva vārnkāja Comarum palustre. Sastopamas arī vairākas retas un aizsargājamas sugas- purva sūnene Hammarbya paludosa, Lēzeļa lipare Liparis loeselii, kūdrāju grīslis Carex heleonastes, no sūnām- tumšā pinkaine Cinclidium stygium, parastā dižsirpe Scorpidium scorpioides, palienes lāpstīte Scapania irrigua. Pārejas purvos augi nepieciešamās minerālvielas iegūst no nokrišņiem, taču liela nozīme ir arī gruntsūdeņiem.

Teiču purva masīva mikroreljefs

Sūnu purvos virsmas reljefs nav viendabīgs. Tātad sūnu purviem ir raksturīgs mikroreljefs. Tā struktūra, dinamika un novietojums ir atkarīgs galvenokārt no mitruma, temperatūrai apstākļiem, kūdras slāņa biezuma un augu sugām. Teiču purva masīvā var izdalīt trīs mikroreljefa tipus: ciņu, ciņu- liekņu, grēdu – liekņu. Sūnu purvos pārsvarā aug sfagnu sūnas, jo kūdrā ir niecīgs minerālvielu saturs. Šeit augi pārtiek galvenokārt no nokrišņiem.

Dzīvnieki

rezervats3Rezervātā sastopamas Latvijas faunai raksturīgās zīdītājdzīvnieku sugas. Purvam piegulošajos mežos biežāk sastop alni Alces alces, stirnu Capreolus capreolus, meža cūku Sus scrofa, jenotsuni Nyctereutes procynoides., āpsi Meles meles, sesku Mustela putorius, zebieksti Mustela nivalis u.c. Ik gadus novērots lūsis Lynx lynx, arī brūnais lācis Ursus arctos. Purvā bieži uzturas vilks Canis lupus, meža cauna Martes martes, meža cirslis Sorex araneus. Ūdenstilpes apdzīvo bebrs Castor fīber, ūdrs Lutra lutra, Amerikas ūdele Mustela vision. Sastopami arī sikspārņi – ziemeļu sikspārnis Eptesicus nilssoni, ūdeņu naktssikspārnis Myotis daubentoni, rūsganais vakarsiskpārnis Nyctalus noctula, pundursikspārnis Pipistrellus pipistrellus. Teiču purvā bieži sastop odzes Viperus berus dažādās krāsās – brūnas, zaļganas, pilnīgi melnas. Reti var sastapt glodenes Anguis fragilis. Pavasaros purva malas grāvjos uzturas abinieki- purva varde Rana arvalis, parastā varde Rana temporaria. Purvā sastopams parastais krupis Bufo bufo.

72% teritorijas aizņem sūnu purvs, taču nelielās platībās sastop arī pārejas un zāļu purvus. Lielāka sugu daudzveidība ir zāļu purvos, jo tur augi barības vielas iegūst ne tikai no lietus ūdeņiem, bet arī no gruntsūdeņiem. Augiem ir atšķirīgs ziedēšanas laiks. Tas piesaista ļoti daudz kukaiņu, ko par barību izmanto putni.

Kukaiņi

Rezervātā konstatētas vairāk kā 2920 bezmugurkaulnieku sugas, t.sk. 1370 ir tauriņu sugas. Šeit galvenokārt sastopamas sūnu purva tauriņu sugas, jo to kāpuriem ir piemēroti augi, ko tie izmanto par barību – dzērvenes, lācenes, spilves, vaivariņi, virši, sfagni. Tauriņu kāpuri pārtiek no augu zaļajām daļām lapām, kātiem, asniem, bet ir arī tauriņu sugas, kuru kāpuri grauž augu saknes, dzīvo stumbros, stiebros, pogaļās, čiekuros, ogās, sēklās, pārtiek no sēnēm un ķērpjiem. Raksturīgākās sūnu purva tauriņu sugas ir agrais purvraibenis Clossiana euphrosyne, purva dzeltenis Colias palaeno, kazeņu vērpējs Macrothillacia rubi, sešpunktu gartaustkode Prolita sexpunctella u.c.

Putni

Purvam piegulošajos mitrajos mežos sastopami veci, lieli koki ar spēcīgiem zariem un dobumiem. Dobumus ligzdošanai izmanto melnā dzilna, pūces, gaigala. Lielajiem plēsīgajiem putniem – ērgļiem, klijānam, melnajam stārķim ligzda sver vairākus desmitus kilogramu, tāpēc vajadzīgi stipri koki, kas šādu smagumu spēj noturēt. Teiču purvs ir nozīmīga vieta rubeņu Tetrao tetrix riestiem, kā arī atpūtas un barošanās vieta dzērvēm Grus grus un zosīm (g.k. baltpieres Anser albifrons un sējas zosīm).


_