Kolektīvs darbojas kopš 1991. gada. Katru otrdienas vakaru kultūras namu piepilda bērnu
čalas, jo uz mēģinājumiem nāk kupls skaits mazo dejotāju. Aizrautīgās vadītājas paspārnē bērni cītīgi mācās dejot un sajust skatuvi. Kolektīvs šajā sezonā piedalījās Ziemassvētku koncertā, tautas deju kolektīvu sadancī, Varakļānu vidusskolas 90 gadu jubilejas koncertā un tradicionālajā Māmiņu dienai veltītajā koncertā.

Ja dzīve ir kustība, tad deja ir pati dzīve. Kolektīvā mēs esam ļoti dažādi, katram sava ģimene, savs darbs, problēmas, bet mūs vieno mīlestība uz deju. Dzīve bez dejas ir parasta ikdiena. Kopā pavadītais laiks sniedz gandarījumu, liek vairāk smaidīt, labāk justies un iegūt draugus. Mūsu devīze: „Visas bēdas liekam malā, tad, kad esam savā barā!”

Vienmēr atraktīvās un smaidīgās dejotājas aizvadījušas notikumiem bagātu sezonu. Līnijdeju meitenes savas dejas skatītājiem rādījušas gan Varakļānos, gan ārpus novada robežām. Pats aizraujošākais šīs sezonas notikums bija kolektīva draugu – līnijdeju kluba „Jautrie zābaciņi” (Kurzeme) – viesošanās Varakļānu kultūras namā koncerttūres „Lūk, tās ir līnijdejas!” ietvaros.

Jau vairākus gadus Varakļānu kultūras namā aktīvi darbojas senioru-sieviešu vokālais ansamblis „Sidrablāses”. Viņas ir aktīvas un atsaucīgas dāmas, kuras labprāt piedalās dažādos kultūras pasākumos. Aizvadītajā sezonā senioru-sieviešu vokālais ansamblis kuplināja Eiropas senioru-dāmu deju grupu salidojumu Varakļānu kultūras namā, piedalījās Ziemassvētku pasākumā pensionāriem un ar savām skanīgajām balsīm priecēja Varakļānu novada vokālo ansambļu sadziedāšanās svētku dalībniekus un skatītājus.

Varakļānieši vienmēr ir mīlējuši teātri un spēlējuši to jau sen. Pēc apmēram 23 gadu pārtraukuma 2008. gadā ar Vulfa lugas “Līnis murdā” iestudējumu atsākās teātra spēlēšana Varakļānos. Teātris – tās ir mājas, kurās dzīvo humors, idejas, siltums, piedzīvojumi, raizes, blēņas un mīlestība. Tajās mēs visi gribas būt laimīgi. Jau vairākus gadus teātrī dabojas Ilga Broka, Inga Golubcova, Kristīne Samušenkova, Aldis Grandāns. Mums prieks par jauko sadarbību ar tērpu mākslinieci Anitu Stiuku un “Oriflame” direktori – konsultanti Silviju Strucinsku. Ar katru jaunu izrādi kolektīvā sākas kas jauns. 2011. gadā iestudēta Monikas Zīles luga “Savedējs”. Stāsts par mīlestību ar mūziku un dziesmām.

Sieviešu kora dziedātāju rindas katru gadu papildinās. Šajā sezonā 30 dziedātmīlošas meitenes ar prieku un iedvesmu apmeklējušas mēģinājumus atraktīvās, enerģijas pilnās diriģentes vadībā. Viņas piedalījušās kultūras nama organizētajos pasākumos, Madonas koru apriņķa kopmēģinājumos un Madonas koru apriņķa sadziedāšanās pasākumā Sauleskalnā. Aprīlī meitenes piedalījās Madonas koru apriņķa skatē un parādīja lielisku sniegumu.

Vīru vokālais ansamblis šajā sezonā godam nesis Varakļānu vārdu ārpus sava novada robežām. Martā vīri piedalījās Latvijas vokālo ansambļu konkursā-skatē Madonas apriņķī, parādīja labu sniegumu un tika izvirzīti uz II kārtu. II kārta notika Daugavpilī un arī tur Varakļānu kultūras nama vīru vokālā ansambļa sniegums tika vērtēts augstu – viņi ir otrais labākais vīru ansamblis Latgales novadā! Vīru ansamblis piedalījies arī visos Varakļānu kultūras nama rīkotajos pasākumus – Valsts svētku koncertā, Ziemassvētku koncertā, Varakļānu novada vokālo ansambļu sadziedāšanās svētkos.

Senioru deju grupa „Vēlziedes un pīlādži”, savas dejas ļāvuši vērot Daugavpils, Rēzeknes, Siguldas, Madonas, Ošupes un Varakļānu novadniekiem, Rīdziniekiem un pat Bavārijas dārzkopjiem, kā arī priecējuši skatītājus individuālajās jubilejās. Senioru deju grupa „Vēlziedes un pīlādži” ir gatavi dejot visu gadu, jo kolektīva moto ir: „Dejojot nesam Varakļānu vārdu arī citos Latvijas novados!”.

Kādā skaistā 2007.gada rītā Marija pamodās ar domu, ka viņa grib tautastērpu. Tādu īstu – ar smagiem vilnas brunčiem un baltu linu kreklu. Bet kur tādu ņemt?Aprunājoties ar sieviešu kluba „Magnolija” dalībniecēm, Marijai radās ideja – jāraksta projekts! Kā zināms, domas materializējas un drīz vien (2008.gadā) sieviešu klubs „Magnolija” ieguva savā īpašumā tautastērpus. Piepulcējot klubiņa dāmām domubiedrus, radās folkloras kopa. Un tā dāmas –Marija, Ģertrūde, Alma, Marija, Anna, Aleksandra, Marija, Valentīna, Helēna, Inta un Kristīne –katru ceturtdienu satiekas, lai izdziedātu savas mīļākās dziesmas un izvestu jautrākās rotaļas.

1978. gada janvārī ar prieku sirdī un lielu apņemšanos dejot, kopā pulcējās dejot gribētāji uz pirmo mēģinājumu. Katrs dejotājs apzinās dzīves pamatu – ģimeni, kur valda savstarpēja mīlestība, dzīves gudrības un tikuma ieaudzināšana ar savu piemēru. Deja aug un sakuplo, piesaistot sev gan visu paaudžu dejotājus, gan skatītājus.