2017. gada 24. novembris
Šodien vārdadienas svin Velta, Velda

Varakļānu Mūzikas un mākslas skola

IZGLĪTĪBAS PROGRAMMAS meitene_maksla_muzika_burti
Klavierspēle
Akordeona spēle
Vijoļspēle
Flautas spēle
Saksofona spēle
Trompetes spēle
Sitaminstrumentu spēle
Vokālā mūzika -kora klase
Vizuāli plastiskā māksla

Varakļānu Mūzikas un mākslas skolas pašnovērtējuma ziņojums

Varakļānu Mūzikas un mākslas skola īsteno 20 V profesionālās ievirzes izglītības programmu.

Tā ir gan profesionālās muzikālās un vizuāli plastiskās mākslas izglītības sākums, gan iespēja profesionāli apgūt mūzikas un mākslas pamatus un arī tiem kuri nevēlas kļūt par profesionāliem māksliniekiem.

Programmas apguves rezultātā audzēkņi saņem apliecību par profesionālās ievirzes izglītību un var turpināt mācības mūzikas un mākslas vidusskolās vai arodskolās.

Skolā audzēkņus uzņem bez priekšzināšanām, mācību ilgums atkarībā no izvēlētās mācību  programmas ir 6-8 gadi.

VARAKĻĀNU MŪZIKAS UN MĀKSLAS SKOLAS KOLEKTĪVS

Direktore – Ieva Melne-Mežajeva t.29492483
Direktora vietniece izglītības jomā mūzikas nodaļā – Agnese Solozemniece t. 26526585
Direktora vietniece izglītības jomā mākslas nodaļā – Ieva Locāne, t. 26539520
Direktora vietnieks saimnieciskajā darbā – Jānis Latkovskis
Lietvedības sekretāre  – Gita Kokare

Pedagogi:

Klavierspēles – Agnese Solozemniece, Agnija Strūberga, Gunta Justemmskola-2017
Vijoles spēles – Solvita Bertule
Flautas spēle, Saksofona spēle – Silvija Slavika
Trompetes spēle – Jānis Sārnis
Sitaminstrumentu spēle – Aleksandrs Maļkevičs
Vokālā mūzika-kora klase – Ārija Tumane
Mūzikas teorētiski priekšmeti – Anita Ikauniece
Vizuāli plastiskā māksla – Ieva Locāne, Lāsma Lempa, Māris Gruduls, Mārtiņš Gruduls

KONTAKTINFORMĀCIJA
Pils iela 25, Varakļānos, LV-4838
Direktores tālrunis– 64860967 , mob.t.29492483
e – pasts: varmuma@inbox.lv


Mācīties vai nemācīties ir jāizlemj pašam bērnam, bet mācīt vai nemācīt ir jāizlemj jums pašiem.

(Raksts tulkots no krievu valodas un atrodas Minskas 6 Bērnu Mūzikas skolas mājas lapā www.dmsh6.com)

Un tomēr, lai arī par ko vēlāk kļūtu mūsu skolēns – par zinātnieku, rakstnieku, politiķis, ārstu – bērnībā nodarbojoties ar mūziku viņš kļūs dvēseliskāks, gudrāks un radošāks kā tad, ja viņa bērnība būtu pagājusi bez mūzikas klātbūtnes.

Desmit ierosinājumi, Jums vecāki, kāpēc bērnu sūtīt mūzikas skolā

  1. Spēlēt – tas nozīmē turpināt tradīcijas. Mūziku bija jāmācās visiem aristokrātiem. Prasme muzicēt tas ir šiks, spožums, laicīgās dzīves augstākais sasniegums. D.Ellingtons sāka mācīties spēlēt klavieres, jo ap muzicējošiem puišiem vienmēr pulcējās meitenes. Bet ap muzicējošu meiteni?…
  2. Muzikālās nodarbības veido un attīsta gribas spēku un disciplinē. Vingrināties mūzikas instrumenta spēli nepieciešams katru dienu, regulāri, bez pārtraukumiem. Ziemā un vasarā, ikdienā un svētkos. Gandrīz ar tādu pašu neatlaidību kā cilvēks trenējas sporta nodarbībās. Vienīgā atšķirība no “lielā sporta”, ka pie klavierēm nevar salauzt ne rokas, ne kājas. Ieklausieties stingrie vecāki! Mūzikas nodarbības ir rakstura audzināšana bez riska pakāpes un fiziskām traumām. Cik labi, ka tas ir iespējams!
  3. Mūzikas nodarbībās bērns attīsta matemātisko domāšanu. Bērns sāk domāt plašāk; atceroties skaņdarbu no galvas, nospēlējot pareizo taustiņu, bērns manipulē ar abstraktām skaņu zīmēm; un skaņdarbā, tā pat kā matemātikā pierādījumā nav iespējams neko ne pielikt, ne atņemt. Tas nebija nejauši, ka A.Einšteins spēlēja vijoli, un 70% Oksfordas fizikas un matemātikas profesori ir mūzikas kluba biedri. Ieklausieties nākošo matemātikas un inženieru vecāki! Muzicēt ir patīkamāk kā risināt grūtus matemātikas uzdevumus kopā matemātikas mājskolotāju.
  4. Mūzikas valoda un sarunu valoda ir brāļi, dvīņi. Viņi ir dzimuši viens aiz otra. Vispirms muzikālā valoda, tad sarunu valoda. Un mūsu smadzenēs viņi abi turpina dzīvot blakus. Frāzes un teikumi, komati un punkti, jautājumi un izsaukumi ir gan mūzikā, gan valodā. Spēlējošie un dziedošie runā labāk un raksta labāk. Vieglāk spēj atcerēties svešvalodas vārdus, ātrāk apgūst gramatiku. Melomāni – Stendāls, Ž.Ž.Russo un R.Rolāns zināja svešvalodas un rekomendēja visiem topošiem poliglotiem mācīties mūziku. Ieklausieties gudrie vecāki, kuru bērni nākotnē kļūs par tulkiem un žurnālistiem! Sākumā bija skaņa.
  5. Mūzika ir strukturāla un tajā pastāv hierarhija. Lielas formas skaņdarbi sadalās mazākās vienībās, kuras, savukārt, sadalās nelielās tēmās un melodiju fragmentos, kuri sastāv no frāzēm un motīviem. Dabiska mūzikas hierarhijas izpratne palīdz saprast datoru, kurš arī ir strukturēts un hierarhisks. Psihologi ir pierādījuši, ka Š.Suzuki skolas mazie muzikanti, lai arī ne pārāk veiksmīgi attīstījās muzikālās dzirdes muzikālās atmiņas veidošanās procesā, taču apsteidza savus vienaudžus strukturālajā domāšanā. Ieklausieties pragmatiskie vecāki, kuru bērni vēlāk kļūs par interneta speciālistiem, sistēmu administratoriem un programmētājiem! Mūzikas mācības ir tiešākais ceļš, kurš ved uz datorzinātnes virsotnēm. Ne velti, Microsoft firma dod priekšroku darbiniekiem, kuriem ir muzikālā izglītība.
  6. Mūzikas nodarbības attīsta saskarsmes prasmes. Mūsdienās tās sauc arī par komunikatīvajām prasmēm. Mācoties mūzikas skolā, jaunais mūziķis iepazīsies ar galanto Mocartu, apdomīgo un filozofisko Bahu, un citām dažāda rakstura mūzikas personālijām. Šo mūziku spēlējot nepieciešams iejusties komponistu radītajos tēlos un atskaņot mūziku komponista izjūtu veidā, viņa žestus un valodu. Tas ir tikai viens solis līdz menedžerim. Jo viņam galvenais ir saprast cilvēkus un, prast tos vadīt sev vajadzīgajā virzienā. Ieklausieties ambiciozie vecāki, nākotnes biznesa impērijas veidotāji! Mūzika atver “sirdi” pašam mūziķim un atrod ceļu pie klausītāja sirds. Pats nopietnākais top menedžera ierocis ir “labā zēna” atbruņojošs smaids.
  7. Muzikanti ir vienlaicīgi gan ar “mīkstu” sirdi, gan vīrišķīgi. Kā apgalvo psihologi, muzikanti – vīrieši ir iejūtīgi kā sievietes, un muzikantes – sievietes ir izturīgas un stipras kā vīrieši. Mūzika veido tikumību, bet lai to dzīvotu, jākļūst vīrišķīgiem. Ieklausieties uz priekšu domājošie vecāki, kuri sagaida atbalstu un palīdzību vecumā! Bērni, kuri mācās mūziku ir iejūtīgi un vienlaicīgi arī pacietīgi. Tāpēc viņi ir gatavi padot “glāzi ūdens” saviem vecajiem vecākiem.
  8. Mūzikas nodarbības pieradina pie “darbošanās pēc komandas”. Muzikanti mazāk baidās no briesmīgā vārda – “deadline”, kad padarītais darbs ir jānodod. Mūzikas skolā nav iespējams pārcelt dienu vēlāk vai nedēļu vēlāk ne tehnisko ieskaiti, ne mācību koncertu. Atrašanās uz skatuves mākslinieku pieradina būt maksimāli gatavam darboties pēc “komandas”. Un bērns ar šādu pieredzi nevar izkrist ne eksāmenos, ne darba intervijās, ne atbildīgos ziņojumos. Mūzikas nodarbības bērnībā nozīmē – maksimālu izturību un artistismu uz visu mūžu.
  9. Mūzikas nodarbības audzina mazus “cēzarus”, kuri prot darīt vairākus darbus uzreiz. Mūzikas nodarbības palīdz attīstīt spēju orientēties vairākos vienlaicīgi notiekošos procesos. Lasot no lapas, pianists vienlaicīgi dara vairākas lietas: atceras tikko izskanējušo, domā par to, kam būs jāskan un kontrolē pašlaik skanošo. Mūzika plūst laikā un “lasot no lapas” mūziku nav iespējams pārtraukt, apturēt, atpūsties un uzelpot. Tāpat kā aviodispečers vai biržas brokeris, kuri vienlaicīgi seko līdzi vairākiem ekrāniem un vienlaicīgi klausoties dod informāciju dažādiem uztvērējiem. Mūzika pieradina domāt un dzīvot vienlaicīgi dažādos virzienos. Ieklausieties noslogotie un pārgurušie vecāki! Bērnam – mūziķim būs vieglāk kā jums skriet vienlaicīgi pa vairākām dzīves “taciņām” un visur paspēt pirmajam.
  10. Un beigās – mūzika ir labākais ceļš uz panākumiem dzīvē. Nav brīnums, ka muzikāla pagātne ir bijusi daudzām slavenībām. A.Kristi savu pirmo stāstu uzrakstīja par to, kāpēc viņai bijis grūti spēlēt klavieres publikas priekšā. Kondoliza Raisa gluži pretēji, mīl spēlēt publikas priekšā savā apžilbinošajā koncert tērpā. B.Klintons apgalvo, ka bez sava saksofona nekad nebūtu varējis kļūt par prezidentu. Pavērojot panākumu cilvēkus jebkurā jomā, pajautājiet, vai viņi ir nodarbojušies ar mūziku savā bērnībā, kaut vai neilgu laiku, kaut arī bez īpašas aizraušanās. Protams, ir nodarbojušies. Un arī mums ir 10 ierosinājumi sekot viņu iedvesmojošajam piemēram.

(Raksta autore mākslas zinātņu doktore; psh.zin.dr., Gņesinas vārdā nosauktās Krievijas mūzikas akadēmijas prorektore D.K.Kirnarskaja. Raksts brīvi tulkots no krievu valodas un atrodas Ekaterinoburgas 12 Bērnu mūzikas skolas mājas lapā www.muz-schol16.ucoz.ru/)


_