2017. gada 24. novembris
Šodien vārdadienas svin Velta, Velda

Varakļānu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas Romas – Katoļu Draudze

19.10.2010

Rīgas iela 2, Varakļāni, Varakļānu novads. LV-4838

Tālrunis: 4866187

 

Dievkalpojumu kārtība:
Mēneša pirmajā ceturtdienā vakarā – svētā stunda;
Mēneša pirmajā piektdienā sv. Mise 8:00 – Vissv. Sakr. izstādīšana un sv. Mise 10:00 – Vissv. Jēzus Sirds litānija; Svētība; sv. Krusta relikviju pagod.;
Mēneša pirmajā Adorācijas svētdienā sv. Mise 9:00 – Vissv. Sakr. izstādīšana; svētais Dievs; sv. Mise 11:00
Vissv. Jēzus Sirds litānija; Uzupurēšanās akts; Pretī Visuaugstākam himna; Svētība; sv. Krusta relikviju pagod.
Katru otrdienu – sv. Mise 8:00; sv. Antona lit. un relikv.;
Katru piektdienu – sv. Mise 8:00; Jēzus Vārda lit.; relikv.
Katru svētdienu  – sv. Mise 9:00; Svētais Dievs;
sv. Mise 11:00; Vesperes; Dievmātes litānija;

Draudzes īpašās svinamās dienas:
VJM Pasludināšanas diena (25 III)-3 dienu rekolekcijas;
Sv. Viktora diena-Baltajā svētdienā;
Sv. Aloizija svētki, – svinami svētdienā pēc 21. jūnija;
VJM debesīs uzņemšanas svētki-draudzes galvenie svētki, svinami saistībā ar 15 VIII-(Vissv. Sakramenta godināšanas 3 dienas);
Rožukroņa svētki-pirmajā oktobra svētdienā;
VJM bezvainīgās ieņemšanas svētki (8 XII).

Prāvests:

Česlavs Mikšto
mob.: 29771895

VARAKĻĀNU DRAUDZES ZIEDOJUMU KONTS ĒRĢEĻU REMONTAM

19.10.2010
Varakļānu Romas katoļu draudze
Latvija, Varakļānu nov., Varakļāni, Rīgas iela – 2.
Reģ. Nr. – 90000471580
Konta Nr. – Swedbank LV 72HABA0551038164535
Ziedojums ērģeļu remontam

Varakļānu draudzes vēstures (1790 – 1900)

19.10.2010

Jānis Broks

Ieraksti metriku grāmatās ļauj secināt, ka Varakļāni 1790. gada nogalē no misiju stacijas tika pārdēvēti par draudzi, jo dominikāņu priesteris Ludvigs Jurgulovičs, kas līdz tam pie sava paraksta ir licis apzīmējumu „misionarius”, tātad – Varakļānu misionārs, sāka parakstīties kā „curatus Varclanensis” – Varakļānu pārvaldītājs.

1795. gadā Varakļānu draudze pārgāja pasaulīgo priesteru aprūpē. Šajā gadā par Varakļānu kurātu vai pārvaldnieku kļuva Jānis Kuprevičs, kas 1798. gadā sāka parakstīties kā Varakļānu baznīcas rektors („rector ecclesia Varclanensis”). Pirmais pasaulīgais vikārs bija Jānis Milinovičs, kura vārds metriku grāmatās sāka parādīties 1795. gadā.

1796. gada laulību metriku ierakstos par dažiem laulājamiem parādās vārdi – „Barkavas draudzes loceklis”, „Viļānu draudzes loceklis”. 1797. gadā nāk klāt arī „Stirnienes draudzes loceklis”. Tas nozīmē, ka šajā laikā jau ir darbojušās arī Varakļānu tagadējās kaimiņu draudzes Barkavā, Viļānos, Stirnienē.

1799. gadā Varakļānu draudzi ir apmeklējis Rēzeknes dekāns Jezups Kirkillo, bet 1800. gada 18. oktobrī, sakarā ar dekanāta vizitāciju, Varakļānos ir uzturējies Daugavpils dekāns.

Turpināt lasīt »

Varakļānu baznīcas

19.10.2010

Pēteris Savickis

Ap 19. un 20. gadsimtu miju nelielajā miestiņā un tās pierobežā triju reliģisko kopienu īpašumā atradās septiņas kulta celtnes (četras baznīcas, trīs sinagogas). Tas ir pierādījums, ka noritēja rosīgs garīgās aprūpes darbs. Līdzās tradicionālo reliģiju – katoļu, luterāņu, pareizticīgo un jūdaisma – piekritējiem pagastā pastāvēja arī neliela vecticībnieku draudze ar savu lūgšanu namu Kristceļu sādžā.

Konfesiju daudzveidība radināja būt iecietīgākiem pret citāda pasaules uzskata piekritējiem. Sabata vakara klusumā pilsētiņā nenotika trokšņaini sarīkojumi vai skaļas iedzeršanas. Arīdzan, kad izslāpušam ceļiniekam gadījās palūgt ūdens malku kādā no vecticībnieku sētām, neviens neapvainojās, ja dzeramo pasniedza īpaši glabātā pagānu traukā. (Droši vien sens ieradums no epidēmiju laikiem, lai ciemā neienestu kādu sērgu). Kad Varakļānu katoļu draudzi vizitēja bīskaps Rancāns, pie pilsētas robežu goda vārtiem frakā tērpts ebreju kopienas pārstāvis ekselencei pasniedza greznu torti. Neraugoties uz šādām saskaņas izpausmēm, katras konfesijas piekritēji savu ticību dedzīgi aizstāvēja kā pašu pareizāko, par citticībniekiem stāstot anekdotes vai kādu dīvainu aprakstu.

Turpināt lasīt »

Varakļānu katoļu baznīca un draudze

19.10.2010

Antons Boldāns

Varakļānu draudze dibināta 17. gs. Koka baznīcu 1675. gadā ir cēluši dominikāņi un draudzes locekļi. 1740. gadā tā nodega. Tad astoņus gadus dievkalpojumi notika privātā mājā. 1732. g. Varakļānos no Izvaltas ieradās jezuīti un nodibināja misiju punktu. 1814. gadā tiek uzbūvēta sv. Viktora kapela – rotonda ar pagrabu visā ēkas platumā, kur bija paredzēts apbedīt grāfu Borhu dzimtas pārstāvjus.

Tajā laikā Varakļānu draudze bija ļoti liela, jo aizņēma teritoriju līdz pat Aiviekstes upei un tagadējo Stirnienes, Atašienes un Rudzātu draudzi. Sv. Viktora kapelā varēja saiet tikai ap 200 draudzes locekļu. Tautā ir izplatīts nostāsts, ka apaļā baznīca svētdienās bijusi tik ļoti pārpildīta, ka ļaudis jau iepriekš norunājuši, ka nu šodien kārtīgi jāsaspiež grāfiene Eleonora Borha – Brauna (viņa cītīgi apmeklējusi baznīcu), lai viņa izjustu, cik nepieciešama ir lielākas baznīcas celtniecība.

No 1845. gada līdz 1854. gadam baznīcas būves darbus pēc itāļu arhitekta Mazoti projekta vadīja pats grāfs Karols Borhs. Šai baznīcai grāfs nopirka jaunus zvanus, marmora altārus ar lielām svētbildēm, ērģeles, marmora kristības trauku un 14 procesijas lukturus. Baznīcu iesvētīja dekāns Donāts Sermolēvičs, bet konsekrēja bīskaps V. Žilinskis 1854. gadā par godu Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanai. Iesvētes dievkalpojums turpinājās trīs dienas. Tai laikā svēto Komūniju pieņēma 10 000 ticīgo, dievkalpojumā piedalījās 23 priesteri. Dievkalpojuma sākumā vēl pie baznīcas aizslēgtām durvīm grāfs Borhs, nododams atslēgas dekānam D. Sermolēvičam, esot teicis: „Līdz šim es te biju saimnieks, nu palieciet jūs un kalpojiet Dievam Kungam garā un patiesībā.”

Turpināt lasīt »


_